Pietiek, pietiek... pagaidām! Kaut gan laiks tāds, ka vēl var stādīt visu ko!

Pa vakariem noskatījos 2 latviešu seriālus. Papriekšu Krimināllieta iesācējiem un pēc tam Pansija pilī. Abas atstāja spēcīgu iespaidu. Krimināllieta iesācējiem - drūmu ir iespaidu. Par 90 gadiem, kad kopā jaucās kriminālisti un politiķi. Par netīro politikas virtuvi, Maskavas garo roku, banku Baltija.
Pansija pilī - tāds gaišs un vasarīgs stāsts. Forši aktieri. Taisni drūmiem rudens ziemas vakariem. Ļoti laba pēcgarša. Tā pils... vecā liepu aleja. Padures pilī filmēts. Nu gribas tur kādreiz aizbraukt.

Un vari kļūt par Padures muižas akcionāri, ja vēlies.
Labrītiņ!
Es visas sērijas neredzēju. Tikai sākumu. Patika filmas toņi. Tā garšīgi izskatījās. Gribas visu redzēt.
Toties grāmata izlasījās ātri.
Mūšu dārzā šodien sniegs. Pēcpusdienā jāiet ietrallināt Ziemassvētkus. Sniegs īsti vietā:)

div` darbi izdarīti-putekļi izdzenāti, kartupeļu pankūkas saceptas. vēl jāsamargo darbalapas skolai. tad varēs trallināt. mājās pie datora.

3.Adventē arī putekļi grib, lai viņus mīl, nevis trenkā.

Vakar skatījos Septiņi gadi Tibetā. Un jā, tur ir stipri mazāk un vienkāršāk, nekā grāmatā ( to superbiezo grāmatu pa vienu  nakti savulaik izlasīju ), un redzēta jau vairākkārt, bet... iesaku. Nudien ir skatāma.
Un Breds Pits vēl tāds jauns un smuks 

Un ārā tagad snieg tās lielās, lēnās, mīkstās sniegpārslas. Cmuki!

Nekas nesnieg.
Bērni bija uz pusdienām.
Šodien Grobiņas pirmsvētku tirdziņš apmeklēts. Nezinu, kā citur, bet te amatnieku ka vai cik. Pilns sporta nams. Iepirku visādus garšīgumus, un izmantoju arī iespēju daudz ko padegustēt.

Turpceļā bija ziema, bet pēc koncerta jau lija lietus.
Nu ko tu dabai padarīsi, dara ko grib.
Labvakar.

Labrīt, labrīt. Izlasīju, ko Geste par šo nedēļu raksta, iepatikās-tāpēc padalos:

ar likumu   aizliegtu z-svētku tirdziņus skolā. bērni/vecāki gatavojušies, margojuši. ikviens cer, ka no viņa kaut ko nopirks, mani mācāmie skolotāāāj, skolotāāāj ... nopērciet! ak, es fiziski nevaru nopirkt VISU, lai arī cik ļoti man garšo saldumi un es vēlos atbalstīt bērnu biznesu.eh.
līst.

Ļoti, ļoti sen bija liels pasākums sieviešu klubiem Baltijā. Tad nu tur vienā dienā bija tāda kā izstāde-tirdziņš. Katrs rādīja ko prot. Un varēja iegādāties. Tad nu gan pirka gan savā starpā mainījās. Un es tiku pie 6 pītiem zvaniem un skaisti izšūtas bantes Ziemassvētku stilā, apmaiņā pret manām flīzēm.
Lizetttt, ir jāatgriežas pie veco laiku tirgošanās, neizmantojot naudu.
Labvakar.

Attiecībā uz svētku tirdziņiem skolās - no kurienes tā iniciatīva? Vai tas ir iekļauts mācību programmā kā “pasākums, kas attīsta uzņēmējdarbības prasmes”? Vai arī vecāki to grib? Paši bērni? Vai no direktora atkarīgs?
Mani bērni tajos nekad nav piedalījušies, vnk interesanti, no kurienes tam kājas aug.

no direktora atkarīgs? interesanta interpretācija...  es pat nevaru atbildēt uz šo jautājumu... ir skolas tradīcija-Miķeļdienas/Mārtiņdienas tirdziņš maziņajiem uz Z-svētku visai skolai tiek jautāts, cik no katras klases ir tirgoties gribētāju. atsaucība ir gana liela.arī pircēju atsaucība. šodien, piemēram brīnījos par pirmklasnieka sajūsmu, kad viņš bija nopircis 3 klases meitenes veidotu kasti-pārsteigumu ar pašas margotu labubu. nekāds mākslas darbs, atbilstoši 3.klases līmenim. kā jau minēju, saldumu bija kalns un vēl vairāk, bija darinājumi-pērļoti, izšūti, tamborēti, kokā veidoti, pat cukurvates automāts. tā kā... jā, tas veicina bērna izpratni par darba un naudas /peļņas sakarību. piem., viens puišelis , redzot, ka viņa piparkūkas pa 1, 50 nepērk, pārsvītroja cenu, uzrakstīja-atlaide-tikai 1 eiro, sreidzies!

Vecāki liela daļa toč negrib..it sevišķi, ja to bērnu ir vairāk par viens..

dolč, bet vai tad tas ir piespiedu pasākums? 
kāds rīts, tāds vakars

Liz, labprātīgi piespiedu kārtā..ja skolotāja aicina, bērns arī grib, tad mamma sakostiem zobiem dara..jo divi pret vienu..jo kā atteiksi, ja pārdošanas ienākumi tiek ziedoti cēliem mērķiem..dēla skolā, paldies dievam, ir tiksi vienreiz gadā- mārtiņdienas tirdziņš
.. bet jāpatur prātā, kas bija vairumā iepriekšējos gados, lai neuztapinātu to pašu..ehh..

Šoreiz domāju kā Dolče. Tas slogs un tas itkā neobligātais pienākums pēdējā brīdī un pēdējā vakarā mammām tiek uzkrauts kopā ar visiem miljons noteikumiem, ko vajag, kā vajag, kā drīkst un kā nedrīkst. Un jau sākot ar bērnudārza vecumu. Lai Dievs nogrābstās! Un mammas cenšas. Un sacenšas. 
Tirdziņus neciešu kā sugu. Un izeju cauri tikai pavirši uzmest aci. Arī ne vienmēr. Reti. Pērku to, ko man vajag. Tad, kad man vajag. Un apšaubāmas kvalitātes uzskrūvētu cenu izstrādājumi tur neietilpst.

Goda vārds, neko tād netiku manījusi. Vismazāk piespiedu kārta. Es vnk pajautaju-cik būs. Piemēram, 8.klasē nebija neviena, un nevienu par to "nekāra pie lielā zvana".Savam Tomasiņam vakar ierosinaju atnest nenopirktās bombonkas(kā viņš bija nosaucis) uz klasi, varbūt kādam iekārojas, un bija, kam iekārojās... cits, piemēram, savus braunijus notiesaja ģimenes loka.visi apmierināti.

Mans bērns 1. Klasē, Mārtiņdienas tirdziņā nobimbājās līdz žagām, jo gribēja nopirkt dzīvu trusi, ko kāds bija atnesis būrītī. Viņai nebija tik daudz naudiņas. 😭Trusi nopirka viena skolotāja. Un labi ka tā, jo ko es būtu iesākusi ar trusi mājās .
😅