A kādas Tev ir? Bet gribu, jā

Mozart kugel. Ar marcipānu.
Gotiņa ar kaņepēm. Ai, ko es te mānos! Ne Gotiņa, bet Govs. Tāda milzīga. Jāgriež gabalos, lai dabūtu mutē.
Ja par končām, tad bija man reiz gadījums. 
Draugs ražoja zelejkonfektes. T.sk. krūšu un locekļu formā. Lielumi un krāsas dažādi. 
Uzdāvināja arī man. Tādu lielu. Izskatījās labi. Bet kā to apēst? Kost neļauj sirdsapziņa... Paņēmu tuteni, aizvēru acis un griezu gabalos. Baisas sajūtas. Bet bija garšīgi, īpaši galiņš. Tas bija tumšākā krāsā. Laikam upeņu.
Tad nu ieteicu lai ražo maziņus un daudz. Tādus lai var pagrābt saujā un samest mutē.

Beata, dendrobija ir bišķi savādāka kā parastā orhideja, iegūglē dendrobium keiki. Mans keiki bija ļoti maziņš, neticēju, ka ieaugsies, bet izdevās.
Jā, mēs arī šobrīd bez suņa:( neesmu vēl gatava jaunam. Eh, tam runcim gadi padsmit, lai nu dzīvo un špricē, cik atlicis.

Jā, neliete un nodevēja. Es kādreiz tiku pie končām, no krievijas atvestām. Tiesa, tas bija vēl pirms visa. Nu un tās končas, visfeinākās, bija ar nosaukumu Medunok. Kā tagad atceros. 
A laikos, kad regulāri braukāju uz baltkrieviju, viņiem bij pilni veikali ar visādām vietējām, bet mūs vienmēr cienāja ar ukraiņu končām, jo tās esot daudz garšīgākas.

Un bankrotēja. Mazie nekotējas.

Lai ražo tikai krūšu galiņus. Un īpašiem rīmām - lielos pupus pilnā komplektācijā. Kam patīk sūkāt, tiem lielas pipeles, kam kost - mazus penīšus, viena ērta kodiena lielumā. Un katrs produkcijas veids zem atsevišķa SIA. Vajag biznesa riskus sadalīt.

Tas Beatai domāts.

Man svešas koncas negaršo. Daudzi sajūsmā par Baltkrievu konfektēm. Nesaprotu viņus. Tad jau labāk cukurgraudus ēst.
Man garšo kaltēti augļi pie kafijas. Dažādi marcipāni. Ukraiņu zefirs patīk, single iepakojumā.

Plikpaurim.
Viņš pārdeva biznesu, man liekas.
Krūtis bija pa vienai. Izskatījās pēc ceptas olas, apmēram.
Bet krūšu galiņi būtu labas ledenes.
Atceraties, kādreiz monpansje? Bieži vien salipushas kopā
P.s. diversifikācija, Plikpauri. Visas olas nelikt vienā kulītē.

Reiz vīram no ārzemēm atvedu kastīti ar šokolādes končām pakaļu un pupu formā. Šokolāde melnā, un kaut kāda nosacīta apakšveļa uz pakaļām no baltas šokolādes. Varbūt arī uz pupiem bija, neatceros.
Sakoda un norija - bez jebkādas sirdsapziņas.

Te jau jāpārfrāzē dziesmā dziedātais - dziesma  nav par sirdsapziņu . Dziesma ir par sajūtām. 
Dabīga izmēra, dabīga reljefa, elastīgs un stingrs. Uz tausti diezgan reāls. Tur jau jābūt vampīram ...

Nez, vai bija arī prototips? Kā gleznām, kā pieminekļiem...
Labsrīts!

Labs rīts, brīvdienas rīts, saulains rīts! 
Dzirdēju, ka kaut kur ne tik saulains, pat rudenīgs!
Pie mums naktī lija, bet tagad izskatās pat ļooooti patīkami. 
Ja par iepriekš apspriesto, man 80 to gadu beigās no kaut kurienes atveda lūpukrāsu, kas bija locekļa formā. Ļoti filigrāni nostrādāta, ar galviņu un pat asinsvadus izspiedušos varēja saskatīt.  Bija pat žēl lietot.

Es gan kaķus mīlu, vairāk kā suņus... fui uz jums, kaķu nīdējām..😜
Par orhidejām- noskatiju vienu tiktok padomu, darbojas... dzirdināt vajag ar ķiploku uzlējumu( pāris daiviņas sasmalcina, aplej ar vārošu ūdeni, ļauj ievilkties un pievieno dzirdināšanas ūdenim)..paspēju izglābt dažas orhidejas, kuras jau domāju, ka būs jāizmet.

To runča saimnieku kaļķī iemērkt par nekastrēta dzīvnieka laišanu ārā.
Runcim kārtīgu ūdens dušu no dārza šļūtenes.

Pilns balkons pievīteņots ar kobeju. Nezied un viss. Tas gan nav telpaugs.
Toties pasiflora zied.

Saimnieki baltkrievi. Viņiem pie kājas mūsu dzīvnieku labturības noteikumi. Smieklīgākais ir tas, ka šovasar pat neesmu pieslēgusi šļūteni😎siltumnīcai pietiek ar lietus ūdens mucām, visam pārējam slapjuma pārpārēm. Bet kādu spannīti gan varētu pielavïties un uzgāzt👍

Par pasifloru. Dabas radīts brīnums, mākslas darbs. Biju reiz ieaudzējis lielos podos 3 zortes - zilu, rozīgi sarkanu un baltu. Ieliku podus siltumnīcā, auga mežonīgi, visas 3 zortes arī uzziedēja. Skaistums neaprakstāms... Neizdevās tos podus pārziemot. Nezinu, kas tika darīts nepareizi.

Kaķi ir ļoti atriebīgi. Un ne tikai kaķi...

Es suņu cilvēks. 
Kaķi nepatīk, bet es kaķiem patīku. Mājās tādu negribu, bet nu jau otro gadu pie mums piestaigā klaidonīte. Atnāk paēst..un nu jau arī pamīļoties. Ļauj sevi glaudīt, pakasīt aiz auss, un reizēm kādu ērci izraut. Rokās gan nedodas. par barošanu šad tad atmaksā-atnes kādu peli, vai ūdensžurku...