Manuprāt baigi labs veltījums, tiem kas, pret terorismu jeb psiholoģiska drāma:

..divdomīgas runas ap to lielgabala pazušanu, nez kuram tas dārgāks kā kapa krusts parciņā vai samītās rozes. 

P.s. protams, ka piemiņas jāciena visās līnijās.., bet daudzi artifakti ir aiznesti no to sākotnējās atrašanās vietas - zaudējot visu nozīmi gan virzienam, gan cēlajam arhitektonikas atrašanās elementu izkārtojumam un kopumam.. ;)
..divdomīgas runas ap to lielgabala pazušanu, nez kuram tas dārgāks kā kapa krusts parciņā vai samītās rozes. 

P.s. protams, ka piemiņas jāciena visās līnijās, jo arhitektoniskam izkārtojumam vienmēr ir nozīme.. nu nevar tā pārnest un nolikt citur, vai vienkārši pagriest lielgabalu uz otru pusi.. 
"Ak, vēl tu rozes plūc, nenotvīgdama.. utt., jeb

Ak cik daudz pozīcijas mainītas, lai jauktu vēstures dūmu piepildīti piesmakušo gaisu.. .
Bet pozitīvi, ka sāk runāt par riska grupām:
https://skaties.lv/zinas/latvija/sabie...slimojusie/

..klausos, klausos, vēroju. Varbūt netaktiski pareiza reizēm, bet par viļņiem un atviļņiem runājot; onkoloģisko pacientu grupa tikpat kopjoša kā ar pandēmijas sekām saskārušām personām. 
Nesaprotami, kapēc pandēmija piemeklē tik satraukti onkoloģiskos slimniekus, kam ķīmijterāpija jau tā asinsvadus caurlaidīgus padarījusu ar visu toksikāciju nelabumu priekšgalā ..; kur nu vēl sirds vājums (tādi insulti jau ārpuskārtas raižu nomākto pensionāru sirdīs grabinot "santīmus";)
Pat acīs riešoties asarām, nākas uzklausīt, kad, kā reiz ciešot no visām kaitēm, vakcīnai jābūt - jo pretēji riska grupā esošo var nepieņemt nodaļā.. uz dzīvotspējas uzlabošiem apstākļiem. 
Un jā, meklējot esošās dozas pudelītes sastāvā.., tās olbaltumvielas organisms jau pārpārēm atpazīst, ne dozējot, bet pareizās dozās dozējot!!!
P.s. saprotams ko dara reaminācijas nodaļā - reaminē, smagi.., cīnās un dara visu iespējamo ar sekām, ko cilvēce pati pieļāvusi un atļāvusies... ;)
P.s.s. toksikācija, t.i., man ir nelabi!!!!! Pārdozēt - vienmēr kaitīgi!;)

.. man pudelītē pusdoza pāri palika, kam vēl papilddevu!?;) Protams, man nav vairs 16, bet 76 arī vēl nav apciemojuši, lai kristu bezsamaņā "nieku dēļ"!;) Nedomājot domāju, ka "peles" tomēr nav "zirgs"... bet "trojas zirgs" - taa bija labi izdomāta sakāve... ;)

👍..;)

Ir vienreiz jāsaprot.. kurā līmenī esam!;) Spriedzes pilnà Ekonomika tak neklusē... pielādē un šauj:)))

Laiks, kā plūstošs - smiļšu vāliem..,
Aizskalos, aizpūtīs - skarbumss - visuma nebūtībā!
Kur satraukums, kam cenas nav;
Tas nezūdamībā lūkojas.. .

Skarbi vārdi, kā auksti vēji,
Tos virpuļu virpoļos samīs kā niekus;
Augstumos lūkojot - klintis šķelsies;
Kā nebūtisks lausks, kā zibens šķēlums,
To visu pasargās no nebūtiskiem vējiem..
Tāds dabisks, ne skaudri patiess,
Šis dabas’isk paradokss..
Dzīvot augstāk pār visiem  visuma vējiem... !;)

..
Cik nebūtiski, kad satiekam.. un šķiramies,
Tāds dabas likums.., ne fizikā mijoties!
Kam dēļ kāds satraukums, ja vienoti un spējīgi!

..
Ne kvants pie vainas, tā astranomiskā mijiedarbība,
Tāda skurpioloza, bet ne dīvaini savādā bioloģija.
Tik demonstratīvi skulptulārā dimensija..!

..
Kā vēstures atrauga, ne dimensiāla,
Bet gana pietiekoši diametrāla..;
Svied, ja spēj aizsviest tālāk - ekvalenti pareizāk!;)

..
...
Tas nebūtisks visuma kliedziens,
Kā atskaņu gamma, kliedzošos vējos,
Sevi reiz pazaudējot.., un jaunos vārdos no jauna rodot...,
Kā saucējs.., ne kvēlās uguns guntiņu liesmās rakstot,
Bet stiprā dzirkstī vēl sevi pazemes dzīlēs rūdot un rūdot!

..
Sauc, sauc: ko meklē vientulībā savā?
Teiks manā stiprā gara garā,
Kā kliedēs kliedējot.. un verot visas lādes,
Tik nebūtiskā garā.., kā rūsas apmāti stenoši vaidi,
Kam sen drūmi rakstos ieskautie pasaules vaidi - sentēvu spaidi!;)

..
...
Tādi elles skarbuma piesmakuši,
Kā veserus cilājot, savos sviedros mirkuši,
Tādi zalves skaņu un ķēžu zvadzoši piesmakuši,
Kad elles zalvē spridzinot.., un miesās skarbo pātagu cērtošos vaidos..,
Rūdot un kaļot.. visu svētāko - sauli reiz kājās ceļoties radot rādīs!
Celies, rīt jauna diena ausīs!;

..🌹;
Skaudrāk par skaudru,
Nebēdnīgām domām joņojot,
No klints pār klint,
Kā mākoņu apvīts jums;
Tik aizraujošs kā magnētiskā vētra,
Visuma pasaulē laužoties!

Tik nebūtiska un reizē maiga,
Glāstošos pieskārienus tverot.
Veldzējošākus kā pavasars pumpurus raisot -
Skaistos ziedos vārtoties,
Vasaras svelmē peroties,
Rudens krāšņumā tērpjoties,
Ziemas zaigumā veroties.

Kā mākslinieka mālējošs otas triepiens,
Gaidoši krāsojošā prieka pārpildīts,
Tērpjošs triepiens atblāzmu gammās spēlējoties,
Notverot priekpilna pārņemto -
Klusi bālo audekla spēlējošo vaigu... .
Lūpām priekpilnām gavilējot,  
Iezīmējot skaudri skaisto tieksmes pārņemto -
Gaismas apmirdzēti klusējošo mieru..!;)

Jauku un sirds siltuma apņemtu vakaru!;)