Pirmo gadu.. Līgo vakarā ne uzstājos.. Būšu skatītājs... Baigi feini... Mēģināja gan pierunat braukt ar zirdziņu Jāņus apligot.. Bet atteicos.. Es zinu kas tas ir.. Tas ir Līgo vakarā beigas.. Katrā mājā uzcienā.. Un mēģini tik atteikties... Pagasta aptuveni 40 Jāni! Jezin...

Man vedelina ir Līga un dzimusi 23.junija!!!!un dēliņš Jānis

vigijai riktīgi ģimensiki svētki:))  iemesls  visiem kopā sanākt:)

anks, jāvaino mans mīļais paps (vecaistēvs), kurš  pateica: būs Līga!
un citiem vārda došanas tiesību nebija . patriarhāts hiperbolizētā izpausmē 
patiesībā šeit pat nav runa par Līga, kaut gan šo personvārdu nekad neesmu izjutusi kā savējo un kaut gan pa 30 gadiem skolā neesmu citādāk saukta kā skolotāja Līga. 
esmu jau teikusi, ka šo daudzo gadu laikā nav bijuši nevieni Jāņi, kuru svinības man būtu gājušas pie sirds. ā, viengad mēs bijām uz Paula salīgošanu... bet arī tas ir koncerts galu galā .un zaļumballe. iespējams, ka es gribētu piedalīties tādos etniskajos svētkos, kur nav kretīniskās līgodziesmas, ko lielveikalos translē, kur nav šašliks un ierastie atribūti. 
cik ļoti man patīk jebkura Ziemassvētku dziesma, tik ļoti nepatīk jebkura jāņudziesma.
bērnības trauma
domāju, rīt ar draugiem jauki pasēdēšu kafejnīcā

Lizet, ka man patika vārds Līga... Man sola biedrene Līga.. Es bērnībā pat gribeju vārdu mainīt, jo manējais tāds vecmodīgs likās un nekad ģimenē netiku saukta pilnā vārdā... Ar gadiem samierinājoss..
Kad piedzima meitiņa un nopirkām ratiņus un tur uz sāniem bija uzraksts LĪGA... Bet nosaucām SANTA.. tā tētis gribēja...

ar gadiem, vigij, jau tās vārdu garšas mainās. atceries, bij savulaik t.s. atmiņu klades. drošvien  tev arī bija.visām meitenēm bija.  un tad tur bija jāatbild uz visvisādiem gudriem un ļoti gudriem jautājumiem. nez kāpēc atceros, ka klasesbiedrene uz jautājumu, kuri meiteņu vārdi patīk, uzrakstīja :Konstance, Elizabete, Margarēta.   laikam mīlestības romānu ieskaidā.savu meitu pēc gadiem nosauca par Unu. īsi un skaidri
es pat nesajūsminos par anks minēto Līgu, kurai dzē dē 23.jūnijā, vairāk mani sajūsmina modrītes, skaidrītes, sarmītes, jautrītes. utml. un tad es iedomājos vienu skarbu, lielu, ducīgu, mūžam drūmu Jautrīti...

nu tas kas gāžās no radio bodēs ir kašmars bet tāda baigi tautiskā vilkšana ari nav ilgi izsturama
man patika un patīk viena kora dziesma (Ārijs Šķepasts) ..tur tā lidz skurdiņām gan dziedot, gan klausoties

Labrīt, modrītes-jau tik agri augšā un tik ruuuunā... un ruuuunā.., knapi var izlasīt visu!
man vakarnakt bija svētki... īstie saulgrieži. 
Bet svinēs jau arī Līgojāņus, šoreiz gan laikam divītī..., jo draugiem citi draugi brauc... bērniem savas darīšanas... un patiesībā labi, jo mums mājās būvlaukums, kur visu laiku jāskatās, lai kāds kādā bedrē neiekrīt.
Ir doma pašai sieru uzmeistarot, kas gadiiem nav darīts. Jāaiziet uz tirgu, pēc jaunajiem kartupelīšiem, gurķīši jāiesāla, pīrāgus gan laikam necepšu.Jā..un šogad 4 brīvas dienas... lalala..

Būs četru paaudžu jāņošanas tusiņš. Ak jē...

njaa... siers... rekaa Vigij atcerejusies, ja man liktu otrreiz taisit, tad butu jamekle, kur recepte uzrakstita, tada citada bij, nekaa tas ejosaas)
Man Janis ar pazvanija un izstastija, kur brauksjot svinet... nu, vecais mammis tur token neiederas))) Ka Sole saka-jauniem savas darisjanas.
A man veikala muzika patik, muzdien kaju piesitu un pakalju pagoru, bat bail domat, ja kads to redz)))
Visas tadas jestras, lustigas-nu, malacites)
Murm, nu nenjem tak visu tik nopietni... nu tu ar ka taads))))
Niez jau nagi kaut ko uzcept, bet vel nezinu-vai taa pa istam gribaas, vai tik grutniecju nikjis)))

Nu re, siers ar gatavs... čikčik..pa pusdienslaiku!  Man šogad baigā recepte, kaut kas no neta, kaut kas no pašas/
2l piena, treknākais, kas veikalā bija
2 glāzes kefīra
5 olas
2 ēd.k. sāls
ķimenes
bišk kurkuma
linsēklas
Pienu, sāli, ķimenes uzkarsē līdz 90 grādiem, lej klāt atsevišķi sakultas olas ar kefīru, maisa ..un gaida, kad sarecēs! man nerecēja , dabūju piešaut karoti etiķa... tad piemet sēklas..un lej sietā. Notecina, uzliek slogu un gaida... kas būs! Ceru, ka būs arī ēdams!!

Sol skan pilnīgi, kā atombumbas recepte)))... labrīt... apspriežam Jāņu repertuāru... mums, kam pāri 50 pamierīgo... divas draugu ģimenes... pirtiņa... dīķis... vīns... jāņuguns... jaunatne  pie jūras jautusē... bet mammis tas tik šmorē, vot kur ievesta ņemties... cepinās tik)))))... un Jāņu siers arī jau sasiets….))))vot, ņemajo tak ņemajo

es sieru nopirku tirdziņā, tirgoja enerģiska te līdz šim neredzēta pamatīga(ne pēc miesas būves) lauku sieva
siers bija tādos lielos rituļos, gan tradicionālais, gan ar visādiem čiplokiem
es to ar ķimenēm ..ir gards, nekas ne par daudz, ne par maz
mana jaunatne arī savās darīšanās, ZS mums svarīgi būt kopā, Jāņos nē, tad kā sanāk
varbūt došos tepat uz pilsētas ballīti, varbūt nē

..anks Tu tak no Madonas?... tad nu gribu paslavēt madonieti ..lai viņam veselība!, kungu kurš veclaicīgām droškām, ratiem iedod otru dzīvību... šogad atbrauca treßā ... puķēm nopakos... jaņzāles saliks un peizāža gatava))))...

Jā.. Mani jaunie arī laižas prom... Šovakar atbrauks- viņi man olainiesi.. Nosviedis somas, paēdis.. Un prom dzīvē.. Ko tu jaunām padarīsi.. Bet es( ka jau 50+ pienākas). Ies vakarā uz parku, tur uz estrādes uzvedums un... Zaļumballe! Mēs tāds veterānu bariņš.. Tusesim...

Ja jau te par mūziku lielveikalos un mūsdienīgajām šašliktradīcijām, tad vai kāds kaut ko zina par patiešām vēsturiskajām saulgriežu tradīcijām no laikiem, kad senčus ar alu vācieši vēl nebija iepazīstinājuši? Ja nemaldos, A. Goba grāmatā "Ceļš uz Bitarīnu" rakstīja, ka viņa izpētītais liecinot, ka nekādu ugunskuru, nekādas papardes ziedu meklēšanas un izēšanās neesot bijis. Vienkārši bariņā izjājuši/izstaigājuši pa lielāku apkārtni un tas arī viss, bet tā grāmata pēc definīcijas ir buntavnieka izpratne par vēsturi, bet citu vēsturnieku variantus nezinu.

Vigij, tu  taa pratiigi, ka nepazaude  vaiņadziņu)

Murm, ta jau tu ar izjaasi apkartni... taa tradicionaali)))

jebkuri svētki un tradīcijas lielāka vai mazākā laikā apaug ar visu ko 
kaut vai šašliks nu neatceros, ka bērnibā kaut  kas tāds būtu bijis..
sapušķoja māju, sapina vainagus pašiem un govij 
siers, alus.bērniem limonāde..
pirmie lustīgie Jāņi ko atceros ir vasarā pēc 5.klases
ciemojos pie draudzenes omes, netālu no tās mājas bija kolhoza balle..galdi lūza, kapella spēlēja
un neviens mūs baigi nevaktēja
p.s.man nekāda šaslika nebūs..nemaz negribas

Cilvēki vienmēr un visur ir ietekmējušies no vides, apstākļiem, situācijas. Vienmēr. Rodas jaunas tradīcijas, atmirst vecās, vairs nevajadzīgās. Kultūra un tradīcijas ir nemitīgā kustībā, tās ir dzīvas. Brīnos, ka daži par to brīnās.