Njā, skumji. Nemaz tik īsti karaliski gan nesanāca . Bet, lai viņai viegli un gaiši tur augšā.

Skumji. Un viņa tik enerģiska un dzīvelīga, ka pat šoks🥺

Jā, man arī Kantānītes žēl.

... par Kantani

Versij, es te ta padomaju, tu tak tur jau ilgi dzivo(es taa domaa), bet katru gadu stadi un stadi. Vai ta nebus gana? Vai vel ir kada vietinja, kur pasai apgrozities, dobee neiekapjot?)))
Labrit,  
labdien...

Nē, Ebet. Pārmaiņas pēc es arī ravēju, roku, izdalu, atdodu un ārā metu.
Mana mūža nepietiks, lai te aizstādītu tā, kā Tu raksti.
Bet jā, koppasūtījumu grupas ir viena lipīga padarīšana. Uz Jauno gadu sev blociņā biju ierakstījusi apņemšanos vairāk nepirkt un nestādīt. Nu, vismaz kamēr ieraudzīšu iepriekš sapirktos ziedam.

Rukā kā verdzene Izaura))))... laikam ejot uz priekšu..nav vairs mūsu omju laiki... ir tagad tvisādi kursi... semināri... žurnāli..neta  dzīlēs cilvēks arī pilnveidojas ..gūst info..ko iemācās... un domājams to labāko...
.nav vairs tās šausmas l ko elīz pieminēja..ka kāju nav kur spert... burkāni uz puķēm..puķes uz sīpoliem utt))))... lai gan gaumes dažādas..un skaistumdārzs jau katra gaumes lieta... kam minimālisms... kam kartuoeļu vaga degungalā un pa perimetru apkārt)))))... tā kā rociet, rociet dāmas... lai skaistums un raža visapkārt)))))...

.. kam ir ko rakt, tie rok, kam nav ko  rakt, tie... nerok:))))
bet priecājas par citu sastrādāto:)

... ja tas ir skaisti... kopti un pārdomāti ..papriecāties vienmēr prieks... bet ja nolaists, aizaudzis, tad gan fuiiii…
….kantāne…žurnālists Ivo Goldmanis….jaaaa, tāda nu tā zemes godība.

..katram savs laiks... un cik kuram šeit atvēlēts...

Bet ir vēl citi, kas gan paši rok, gan priecājas par savu un citu skaisti sastrādāto...

ir vēl tādi, kas bauda savu un citu sastrādāto un valodas pērles, kas pēc laika, esmu pārliecināta, kļūs par tautas valodas krātuvītes bagātību

bet tadu krenkji es gan negribetu, kaa pa tv rada, ka riko tas darzu ekskursijas-sabrauc pilns autobuss ar cilvekiem -un ta peeta, apspriezjas, vertee. Kaa nervi neuzdod tiem, kas tajos savos piemajas darzos laizj tos barus-vel izklaide un cienaa vinjus. NU, taa laikam tada sava braliba, vinjiem patik, tads merkjis, stimuls pa darzu kasnjaties...
Man patik vairak-sev... a, ja nu kads par zjogu aci iemet, ta nu neko)))

Liz))) man tomer nervi stipraki nekaa tev... es iztureju-neuzrakstiju)))

eli, t.s. mācībspēkiem tā gadās.eh.
ja par dārziem-vai nav tā, ka uz tiem paraugdārziem dodas arī maksas ekskursijās ar iespēju kko iegādāties(stāds vai nestāds)?

vaii, to nu gan es nezinu -par tiem stadiem, varbut kads te ir gudraks un zin kaa tur viss notiek...

Teikšu tā, trakāk ja tavā dārzā iemaldās kāds dārza fanātiķis un sāk mācīt kas vēl man jāstāda. Ir nācies atgādināt, ka tas ir MANS dārzs, ko gribu to stādu...

Visādi ir, Liz. Ir tādi, kas katru kātu naudā pārvērš. Un ir, kas visu pensiju skaistumā investē. Ir dārzi, kurus pa maksu aplūko. Un ir, kam vnk patīk, ka redz. Ir, kam patīk ka redz, lai citiem arī top. Un ir, kas nerāda, lai ir kā nevienam. Ir tādi, kam bauda no dīkas zvilnēšanas, darmajedi, arvienvārdsakot. Ir tādi, kas caurām dienām rij un tad pa baisu naudu svīst trenažieros. Vai brīnumlīdzekļus rij par ne mazāku. Ir, kas skrien, kas brauc ar velo, kas nūjo un kas visu nopeļ arī ir. Un ir tādi, man līdzīgie duraciņi, kam patīk nagus zemē ielaist. Jo īpaši, ja darbs sēdošs augām dienām. Kā gribu, tā atpūšos. ( Man ir arī barčiks, kazāda- par lāča daudz maigāka kailai miesai, kamīns un šūpuļkrēsls, neskumsti, erotik )

tais pasakumos jau sabrauc pilns autobuss ar fanatikjiem un gan jau pa vidu ir daud tadu macitaju)))... brrrr..

Tur, uz kurieni bariem brauc, tas pārsvarā ir bizness.
Bet tas taču nav nekas nosodāms, katrs piepelnās kā nu prot.

malkojas kafija... atpūtas dienas pēcpusdienā.:))
.. un puķes pērku tirdzinā no tām tantēm, kas katru kātu pārvērš naudā un nesūdzos:)

Zin kā... par šito arī ir īpašs stāsts. Mēs, piemēram, darbā, neviena nenesam puķes no mājām. Pērkam no tantītes, kas krustojumā sēž visos laikapstākļos. Jo viņai tas tiešām ir iztikas minimums. Bet naudiņu pieņemt tāpat vien- lepnums neļauj. 
Tie, kas uz teātri brauc caur tirgu... nu, tas ir tā... hmmm... smieklīgi.