Ja par jūras piesārņojumu, tad ar visvisādu jūras floru un faunu tam nekāda sakara.To sajūtu kāda bija saprotot, ka kāds prāmis, kuģis vai kas tamveidīgs, ir mūsu jūriņā savus atkritumus palaidis... papīra, plastikāta lanckas, ieliktnīši... skaista diena, viegli viļņi, un tā ap kaklā dziļumu piepeši šajā visā atrasties .Ir bijis šis tas, bet tās drazas pārspēja visu.Tas gan vēl pirms kovidēras bija.Un, liels bija uzbrīns, izrādījās ka tas pat ir atļauts hauzītes saturu izlaist līcī.
Ja par depozīttaru, tad mana pirmā un vienīgā pieredze bija laba, viss fiksi un bez sāpēm.To gan nevarēja teikt par diviem vācējiem, viens butelis aizgāja gribēdams, otru meta ārā, bet tika sprūdīts atkal un atkal, tad šis iestrēga un aparāts sāka kaukt, nu, .labi, ne kaukt, bet zvanīt, būtne noklāja pa matuški, bet būtnis pievirzījās man cieši klāt un pār plecu provēja gūt apskaidrību manējā ekrānā.Bet man jau čeks un tā viņi tur palika cīnoties🤔😀Jācer darbiniece izpestija🙂
0
0