Labrīt

traki ar trakajiem//
es sākumos to integraciju sapratu tā, ka iekļaus tādus kam ir tikai fiziskas problēmas..
bet izskatas, ka aizgājis par tālu..
pirms dažiem gadiem atceros sižetu par vienu apsēstu māmiņu kas pa visām varītem gribēja ieklaut bērnu (tai skolā ko iedomājusies) kas nerunā, nestaigā, need pilnīgi neko nedara pats..
tur bija gan fiziskais gan garīgā atpalicība..Panoramas taisīja gaudulīgus sižetus..
p.s. pati 30 gadus jau ripinos..
bet neuzskatu, ka jānorok visi kalni un jāaizber upes, lai tiem tiktu pāri..
nu IR UN BŪS lietas un vietas ko nevar un nevarēs sasniegt
jā elementāras būšanas vajag..un ir ļoooooti daudz izdarīts šai jomā..