Mani vairāk interesē tas, ... nu, varbūt drusku patētiski izklausīsies ... vai man pēc gadiem 20 jaunatne izrādīs kaut mazāko cieņu vai nē? Cieņai pret sevi, pret savu paaudzi ir tā nejaukā īpašība, ka tā ir jānopelna. Nopirkt? Nopirkta tā darbojas tikai attiecībā uz muļķiem. Vai ir labi, ja tevi ciena muļķi? Nedomāju. Kā mana paaudze var nopelnīt šo cieņu? Tikai un vienīgi - kaut ko paveikt. Atstāt pēc sevis jaunajiem šo zemi labāku, nekā to esam saņēmuši. Vai tā ir? Vai jaunie varēs dzīvot labāk, vieglāk, turīgāk nekā mūsu paaudze un vai tas ir mūsu nopelns? Kādi vispār ir mūsu paaudzes nopelni šai lietā, kas ir paveikts? Kopumā, jāatzīst, tendence ir bijusi ar mīnusa zīmi, t.i., mūsu paaudze atstāj nākamajām problēmu kaudzi, ar kuru pašiem nav bijis spēju tikt galā, un tās ir samilzušas un turpina pieaugt. Sekojoši, mūsu paaudze tā īsti nekādu cieņu pelnījusi nav. Mierīgi varam tikt saukti pēc gadiem 10 .. 20 par vecajiem muļķiem, stulbeņiem, utt., jo ... nopelnu nav, devuma nav ... pateicoties gļēvumam, viensētnieku egoismam, u.c.
0
0