Viss notiek tā, kā tam normāli ir jānotiek, par ko man liels prieks. Pareizāk sakot, prieks man ir par to, ka ļaudis (vismaz daļa) šajā stulbumu laikā nav pazaudējuši vēsu prātu, loģisku spriestspēju un kritisku skatu uz notiekošo. Jā, es pat zinu konkrētus cilvēkus, kuri ir nopirkuši. Un pareizi darījuši manuprāt. Lieta tāda, ka režīms var kārtējo reizi draudēt un šantažēt, taču tiem, kuri par apkārtējo pasauli spriež ne pēc TV Panorāmā dzirdētā, ir skaidrs, ka šis valsts izstrādājums var pieņemt arvien jaunus un jaunus likumus un notiekumus, bet - kas ir pats galvenais - izkontrolēt tas ir spējīgs aizvien mazāk un mazāk no tā visa. PSRS ’1985, citiem vārdiem, ir šī LV šodien. Milzis (pat ne milzis) uz māla kājām. Ja neticat, mēģiniet uz ceļiem ieraudzīt Ceļu policiju. Neskaitot ierašanos uz negadījumiem, redzu aptuveni reizi mēnesī, jo ... tur vienkārši nav, kam strādāt jeb ... Ceļu policijas šai valstī vairs nav. :) Sabrukuma pirmie simptomi.
0
0