tad nu gan inovācijas, Murminator, hallo... jau sen ir gan privātas skolas, gan privāta medicīna un daudz kas cits. Jautājums, cik no pilsoņiem to var atļauties?! Ko darīt Rimi pārdevējai, vai restorāna viesmīlei, vai istabenei ar minimālo algu?Tu esi tāds aizmugures musinātājs... kūdītājs... ’’Jūs tur pastreikojiet, pabuntojieties, bet es te maliņā pastāvēšu, palūkošu, kas jums sanāks, un, ja izdosies, tad baudīšu iegūtā augļus.’’ Fui uz tevi...
Rimi pārdevējai ir tā izglītība, kuru piedāvā valsts. Nekad un nekur visiem nav bijušas dzīvē garantētas vienādas starta pozīcijas. Es runāju par tiem vecākiem, kuri var un grib saviem bērniem nodrošināt ko labāku, kā es, piemēram. Privātās skolas? Ir atšķirība šinī gadījumā. Privātās skolas, gribi vai negribi, regulē valsts. Vairāk vai mazāk, bet regulē. Man, piemēram, mūzikas stundas 100tu gadu nav vajadzīgas un vizuālā ir zem lielas jautājuma zīmes. Runa manis piedāvātajā variantā ir par to, ka VECĀKI nosaka to, ko un kā viņu bērni apgūs, nevis kaut kāda tur ministrija ar šuplinskām priekšgalā. Piedāvātajā modelī to nodrošināt ir iespējams.
0
0