Ķurmragā jūrkantē kaifojam banāldaiļu saulrietu, zveju laiva sīkā ņirbā dripselējas... kaut kas peld: smuki, saulei rietot vakara peldei ļaujas... Paņemu optisko tēmekli: nu, bļin, jūrā koki neaug, bebram sālsūdenī nebūtu ko meklēt -- pēc, Pienen, Tava pareizā pieņemuma ... -- jūrās peld bebrs, saulei rietot, a pēc priekšrakstiem nevajadzētu...

pienen, laikam pagājušo vasaru rakstīju, ka redzēju, ka pa jūras malu staigā baltais un melnais stārķis-tas bija praktiski pie Igaunijas mola, kur Latvijas teretorija beidzas... kolēģes teica, ka jā... tai pusē daudz šito putnu mitinoties-un, pie mums ciemojoties... kad uzrakstīju šito tautā, mani nosmēja, ka nevar būt utt... nu, re, tagad vismaz ar tu redzēji...

Pienen, ar to stārķi viss vienkārši: uzsilušajās smiltiņās visādi vaguliņi rosās, tad štorks arī tos nesmādē. Arī alu stārķis nedzer, bet -- pats redzēju -- Staiceles parciņā veči svaigi izdzertas aluspudeles pie bērza nokrāvuši, uz alū slapjajiem kakliņiem mušas nāk tusēt: stāv blakām stārķis, -- kura muša atlido, to -- klakts pa pudeļkaklu nodžinkst, un -- nav mušas vairs. Precīzs darbs, kaut par mazu algu.

Es gan nepretendēju uz-acīmredzamais-neticamais ,bet nesen braucot pa Bauskas šoseju redzēju kā nopļautā laukā,nelielā teritorijā sev barību vienlaicīgi meklēja gan kādi pieci stārķi ,gan... lapsa.
Tāda mierīga līdzās pastāvēšana pie pilna kopgalda

ai, da es visam ticu, ko redzu..

es redzu pārāk dziļi... domāju -labāk tā neredzēt,domāju-ticēt vai nē... citreiz domāju,ka labāk ,ka nebūtu to redzējusi

rrroz,varbūt pie tevis var pieteikties kādus sirdsēstus ārstēt ,ļoti jau nu vieds un dziļš rādas tas tavs skatiens ?

anitiņ,es jau rakstu,ka labāk neredzēt...

no praktiskā redzējuma šajā jautājumā-tikko svaigs gadījums-pie nometnes ugunskura... redzu vardīte lēkā tur tuvu jau pie saliktajiem akmeņiem... nu sajūta,ka ieleks ugunī,bet tajā brīdī dziedam... blakus man saka,nu neieleks... un pie pēdējiem akordiem šī lec ar iekšā... izzvejojām vēl jau man prieks,ka redzēju vardi

Nu vardes mūspusē reizēm tik, ka nav kur kāju spert no maziem vardulēniem... bet mans stārķis staigāja pa Ziemupes upītes ieteku jūrā, loģika jau tur liela..

tad nu safotografē ,gan pienenīt,tās varžu saimes... nākamajām paaudzēm

Itkā jau maldīgu pārliecību nav,jo kas tikai nenotiek pasaulē,saka ka dzīvo kā suns ar kaķi bet manejais suns jau vairākus gadus dzīvo ar kaķi vienā būdā cauru gadu un ēd abi no vienas bļodas..:)

Tik pesimistiska es te neesmu... mums te arī eži bomži dzīvo, kas vaktē atpūtniekus un gaida, kad šie aizies gulēt un tad pa vairākiem iet uzbrukumā melnajiem atkritumu maisiem, tos apakšā pārplēšot... un reizēm pat nesagaida to mieru... ierodas jau pie vēl degoša ugunskura , cilvēki šos redz netraucē..

tu , jau laikam tos kustoņus būsi tā izdresējis, ka šiem nekas cits neatliek:)

>maigonim

pienenīt... es neesmu savā būtībā pesimiste,bet nu nedod man tas miera,ka nepazūd viss tas dzīvais pie mūsu visām globalizācijām,ķimizācijām interesanti būtu-mūsu L atvija paliek tomēr zaļā saliņa-ne -TICAMI

nu tak var sadzīvot suns ar kaķi... sieva kašķīga ,vīrs mierīgs-(skat,jau Sokrāts un Ksantipe)... un tā ar mūsdienās... interesants tusiņš... nekad nav garlaicīgi... kamēr kāds neatstiepj pedāļus

..cerams, ka maigoņa kaķis nav -Ksantipe un suņam-Sokrāts vārdā

Par jūru, mūsējo.. Baltijas jūras sāļums ir neliels, mērijām nupat pie Carnikavas, vien 1,9 promiles (tie ir sāls grami uz litru), mencai ir nepieciešami vairāk kā 11 promiļu.. tāpēc tās iet mazumā.. atklātā jūrā tās ir 12 promiles.. ūdens paliek arvien saldāks, tāpēc mainās zivju barotne - planktoni.. un tā kā drīz jūrā i vardes dzīvos..

Man visu laiku ir bijusi pārliecība, ka pilsetā dzīvjošajam savas dabiskas vajadzības ir jānokārto kādā tualetē. Tagad redzu ko pavisam citu. Jau pāris nedēļas strādāju vienā no Rīgas mikrorajoniem Purvciemā, atrodos mājas pirmajā stāvā, kur caur lielajām, stiklotajām vitrīnām paveras skats uz iekšpagalmu, kurā vairāki koki. Cik es esmu redzējusi, tad trijiem no tiem parasti tiek visvairāk. Ir daži vīrieši, kuri mierīgi apstājas un to lietu nodara. Galvu uz visām pusēm grozīdami. Tas nekas, ka es sēžu tikai dažus metrus no tā visa, mani laikam neredz.
Tātad. Izrādās, ka mierīgi var pačurāt arī pie kāda koka Rīgā, gaišā dienas laikā. Un, mierīgi. Tas viss muļķības par tualetēm.