bet toreiz beerni bija pieklajigi un es ari neko neteicu tik bakstiju arā tos sipolus skivja malaa.
... pagaidiiju, lai deels ar draugiem notiesaa, kad pazinjoju, ka vinji eedusji bebru... čaļi bāli
..rīstās... tad, saaku mierināt, ka joks... bet, vispār pārliecināta neesmu...
vēl pēdējais dvesiens pirms gulētiešanas:) - es kādreiz neēdu ceptus sīpolus, vārītus burkānus (no tiem es vienkārši vēmu), skābu kāpostu zupu, neko no piena zupām un tamlīdzīgām šausmām (kad mamma vārīja piena-sakņu zupu,laicīgi pateica, nenācu mājās,jo no smakas slikti palika) ... tagad visu to griežu iekšā ar lielu patiku,izņemot tās pienzupas un auzpārslu putras ne-e... tā kā - viss mainās ar gadiem... varbūt kādreiz, vecumā tik to vien varēšu atļāuties kā auzpārslas un putraimus