Un tie, kuri laiza šķīvi, tiem vnk vajag iedot kādreiz paēst tik, cik gribas nevis vienu bliņu uz četriem...

labas brokastis... ir visas dienas pamatā. bet pusdienas, jau tāpēc sauc- par, puse no dienas. un pusdienas būtu pareizi ēst, no pamozšanās brīža, līdz naktsmieram.aprēķinot precīzi pusi dienas.

versij- laiziit shkjiivi ir no tiem laikiem, kad mees veel bijaam sunji--- to nevar izniideet.

Sensenos laikos, kad es vēl biju galīgi jauniņa, mums mājās uzradās mūrniekmeistars. Un man viņam vajadzēja pusdienas gatavot. Kas pats par sevi jau bija varonība, ņemot vērā manus gadus Bet sāpe jau sākās tur, ka onks mīlēja daudz ēst, taču ēda visu tikai ar aitas gaļu. No kuras es savukārt neko nepratu pagatavot

Man bērnības trauma uz mūžu...

versij- par ko, ka vinjsh aitu taukus laiziija?

puro, es neesmu no ēdājiem, man mīlestība neiet caur vēderu..:))

maigoni- tad tev vismazak jaautraucas par izpatikshanu

Agrāk esot uzskatīts, ka ja kalps daudz un ātri ēd, tad daudz un ātri arī strādā...
Man nepatīk, ja ātri ēd... bet katram savi paradumi

Esu ieveerojusi, ka skolnieki aatri eed..Tas laikam deelj laika truukuma iegaajies... Jo tie starbriizhi ir neiciigi, un jaapaspeej ir viss... :D Un, ka kluvushi pieaugushi, tad jau taas maniere nevisai izdodas atmest... Jaastraada ar sevi... :DDDd

Padomju armija bija jāēd tik ātri cik seržants gribēja ēst, jā viņam nebija apetīte tad varēja būt ka nepaspēj zupu saliet pa šķīvjiem un bija bļāviens, :Statj stroitsja!!!

Vīrs modina sievu: - Celies, sagatavoju tev ūdens glāzi un aspirīnu! - Bet man nesāp galva... - Ahaaa! - vīrs iesaucas un velk nost bikses:D Cik vien aatri var... :D

Apsmaidījos... tas laikam šoreiz gan bija par tēmu...

Maigoni ! Paldies par skarbo atgādinājumu - rīšanu PSRS armijā . Un no ēdnīcas visus taisnā ceļā uz tualeti, kas bija pa ceļam līdz kazarmai ...

Vīrieša ēšanas sistēma/nesistēma vai paradumi - ATKARĪGI NO VIŅA RAKSTURA.

Piemēram?

!! NEVIS raksturs no ēšanas veida !!

Neesmu pārliecināts, ka ēšanas manieres tik dogmatiski saistāmas ar kaut ko noteiktu.
Man domāt, vairāk ar apstākļiem, -- ja nesteidzīga kompānija un laika pietiek, nav problēmu ar n-tajām dakšiņām, nažiem, karotēm un karotītēm lietošanas meistarību pulēt. Ja darba ēdampārtraukums svaigā gaisā, -- sviestmaižu likvidācija bez smalka manierisma. Ja pikniks brīvdabā, -- ogļu kartupeļi pirkstos, gaļa -- ar zobiem no iesma, zivs -- ar pirkstiem no folijas vai da jebkā. Ja mājas gardumi un našķi pazīstamu un mīļu cilvēku mazā bariņā, -- arī šķivja un/vai pirkstu nolaizīšana, ja zoste burvīga un saimniece -- vēl vairāk.

Ko pats ēdamreizēs nekad? Neatzīstu japānisko zuppes skaļu šlurpāšanu, bet, ja cienātu japāniete, cienītu viņējo tradīciju -- vismaz kādubrīd pacenstos... :) Noteikti neatzīstu -- sēšanos pie galda ar cepuri u.c. galvassegām galvā: Ōmes skola un latviskā tradīcija -- godāt ēdienu, nevis amerikānisko visatļautību, katra ķēma dekoratīvo un demonstratīvo egoismu utml. muļķības pašu mājās.

man, piem. nepatīk izēst bērnu neizēstus ēdienus- kas neprot ielikt šķīvī tik, cik bērns var izēst, pac lai ēd...
un atsildīts ēdiens riebjas...
nu... un kas vainas raxturam?

..atsildītu vienkārši neesi ēdis, visu norij vienā reizē:))))))))

ko tas jacexx muld ..ir zupas kas tiesi sildot vairaks reizes ir visgardākas..un apcepinata miezu putra..mmmmmm
baiga smalkmaizite..varēt domat..ka VISU katlu VISA izēd vienmer..