par važu nomešanu un par siltu vasariņu,vasariņ

Un vispār- mans iet lekt uz riteņa un močīt mājās...

Kā tur indiāņi teica? Hau- es esmu runājis ( vai tas Hau bija pirms noņem skalpu? )

Rozroz- tu takš ar no tās pašas brandžas... Baigā atvieglojuma sajūta... Un vispār- laika būs tik daudz, ka nezināšu, ko ar to iesākt...
Un vispār- man atkal viens mīļais murmulis šodien mīlestībā atzinās- jau trešo reizi mēneša laikā... Pats lielākais skolas delveris...

vasarinj vai tik Tu nebussi ta forsa ,sakariga meitene..
un protams ka BUS karsta vasara

jā,vasariņ,PROLETARIĀTS NOMET VAŽAS man ir tā-NAIDS un MĪLA vienā solī iet

he, he... nokrekšķos.

ub

Neparastaa, ne Tu viena teļu nokaut nevari un nevarētu: lielākā daļa mednieku un pat liela daļa militāristu nošaut var gandrīz da jebko, bet, kad pašu ēdienam kaut kas jānokauj, ne katrs var, -- ar nazi slaktēt psiholoģiski sarežģītāk, tas tiesa.

Neparastaa Diezi vai es būšu tā sakarīgā, jo esmu pavisam nesakarīga...
Domāju, ka tā nebiju es domāta...

Ui, man vecmammis Latgales laukos ir gan teļu, gan cūku kāvis... Par vistām nemaz nerunājot..
A ko darīt, ka vecpapa vairs nav?

Vasara, varbūt būsi dzirdējusi, mūsu dažiem militāristiem savulaik izdzīvošanas kursā brauca jeņķu dižkolēģi un mācīja savas iztikšanas dēļ arī mazlopus slaktēt, i trusi no tirgus bija atstiepuši: redz, viņiem Amerikā problēma: puikas Holi-Voo-Doo-s saskatījušies, ir ar mieru USA vārdā cilvēkus šaut, ja vajag, bet, lai paši izdzīvotu, to pašu trusi nomušīt nevar... Tad nu mūsu lauku zeļļi to tirgustrusi piebeiguši un nodīrājuši pāris minūtēs, -- jeņķi domīgi secinājuši, ka dažas viņu problēmas te laikam neesot aktuālas...

Esmu gan dzirdējusi stāstu par turšiem... Esot jāsitost viens spēcīgs sitiens ar delnu pa pakausi, kamēr ar otru roku trusi aiz kājām gaisā pakārtu tur...
Kad tāds trušu sitējs tika līdz laukiem, tad nemaz tik viegli negāja... Un galu galā- laikam jau lauku puisis to izdarīja viņa vietā...


Bet labāk- lai zvēriņi dzīvo... Kam mums viņus ēst?

vašbļoda ar ēdamajiem gliemežiem, vašbļoda ar laši ikriem!

Vasariņ, he-he... pasaki šito "lai zvēriņi dzīvo" Ugālē tai tantei, kam miesta vidū mežacūkas dārzu uzrok vai bijušajam bobslejistam, tagadējam trenerim Sančam Prūsim, kam staltbrieži, kas pārmēru saviesušies, dārzu gar palodzi izēd arī no dobju puķēm...

tas tiesa mariin trakumi ar tam cuukam

"Tās jau vairs nav mežacūkas, tās ir laukacūkas," ir sašutusi M. Veiba. "Izrakņā pilnīgi visu, nebaidās ne no suņiem, ne no speciālajiem trokšņa taisītājiem. Laukā noliktu radioaparātu apgāž un sabradā. Slaucējas no rīta nāk uz fermu – cūku bars priekšā... Tagad, ziemā, govis slimo, jo vēderos nonāk gan zemes kunkuļi, gan mežacūku mēsli, ko tehnika vasarā ietinusi ruļļos. Kompensācijas nemaksā, pasaka – naudas nav, un viss. Kā vārdā mēs esam nosodīti?"

Līdzīgus bēdu stāstus nākas uzklausīt arī vairākās citās lauku sētās. Zemnieku saimniecības "Kajēni" īpašnieks Oskars Buķelis pat apgalvo, ka rudenī mežacūkas desmit metrus no mājas purinājušas ābeles. Suns rejot, bet šīs neceļot ne ausu. Bijis gadījums, kad suņa bļodiņu iztukšojušas.

Vestienas pagasta pārvaldes vadītājs Artūrs Vīle-Bērziņš: "Divu kilometru attālumā no meža, ezera krastā, izrakņā pat ugunskuru vietas, apgāž soliņus un galdus. Pirms gada pabeidzām ceļa Dēvena–Vestiena pusotra kilometra gara posma remontu, tagad ceļš gandrīz iznīcināts. Mežacūkas iet kā buldozeri. Tik tālu nu esam, ka saimniecisko dzīvi nosaka nevis cilvēki, zemju īpašnieki, bet gan meža zvēri."

Piebalso Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāja Agita Opincāne – apdzīvotajā vietā Vējavā izrakņāts pat pie pašu māju pamatiem. Pašvaldība, Valsts meža dienests un zemes īpašnieki kopā uzrakstījuši neskaitāmus postījumu aktus, bet nekas nemainoties, kļūstot arvien sliktāk.

u.t.t.t

Nu forši taču... Tam Sančam. Man arī bērnībā aļņi nāca pagalmā...

Vot- tantuka žēl... Jābūvē žogs apkārt...

vasara pofig vinjam tie zogi

Nezinu man peedeja laika ir baigaa apetiite,visulaik gribas eest...
Vot nezinu kapeec.

Vasara, tādēļ jau mums gaļa jāēd, lai gaļa neapēstu mūs.