Vāver, Telefona navigācija orientējās pēc torņiem. Tom tomi un citi navigatori pēc satelītiem.

Es uz mežu viena baidos iet un vēl tās ērces var piesūkties

Bet ar tām sūnām ir pašvaki.Paskatieties paši parkos.Uz viena koka te aug uz blakus koka citā pusē un bilde paliek no tā tik nesaprotama, ka raudāt gribas.

Vislabāk ir iezīmēt ceļu ar maizes drupačām vai akmentiņiem. Kā Ansītis un Grietiņa darīja:)

Labāk kamolu dzijas ņemt līdzi

Pēc savas pieredzes varu ieteikt purva ejot atstāt atzīmes pie kokiem. Īpašu krāsu lentītes vai ko citu atpazīstamu. Jo baterijas mēdz izlādēties, saule aiziet aiz mākoņiem, karte pazūd vai neko nedod jo purva vidū nav orientieru pēc kuriem to nolasīt ( ceļi, ēkas, u.t.t.) .   Es pirms došanās uz kādu svešu purvu ieeju mājaslapa Dabasdati.lv, tur kartē smalki izpētu apkārtni lai saprastu kur ir kādi gravji, ceļi, dzelzceļi, autostrādes, fermas, gateri vai citi zīmīgi objekti purva tuvumā, lai dabā būtu vieglāk orientēties gan vizuāli, gan pēc dzirdes.

Sonic, daudz maz jēdzīgajiem teļponiem ir iebūvēts arī satelītu GPS sensors, tāds paC kā navigatoriem.
(citādi navigācija nedarbosies arī daudzās vietās, kur balss/sms sakari ir)
3G sistēmas navigācijas infa tiek izmantota apŗēķinu paātrināšanai, tobiš starta pozīcijas aptuvenai noteikšanai, tam vēl pieplusojot AGPS sistēmu.
protams, ir aparāti, kam tā sensora naff ... bet tiem arī displejs pa lielam ir nekāds ...

ņemot vērā, ka man ar purviem ir bijusi diezgan liela darīšana, ir izveidojies viedoklis, un nevisai labs par to lentīšu - atzīmju siešanu... neviens jau viņas nenoņem un neatsien promejot... rezultātā gadu gaitā ir pilns purvs ar visādiem atkritumiem kuri nesadalās... un ticiet, tur tās mantas nav maz, jo šādi gudrinieki ir pietiekoši daudz, kas sien pie kokiem visādas krāsainas sintētiskas lentītes, plastmasas maisiņus(arī lentas), sprauž zaros pet pudeles, skārdenes... viens otrs koks uz tādiem"nesošiem"pagrieziena punktiem izskatās pēc burjatu kulta koka!... jālieto ir mūsdienu tehniskie līdzekļi - navigācija, telefons, kompass, ja purvā bridējs nav drošs par savu "navigētmāku"... jā, un arī karti(ja no tā jēdz) der apskatīt, vai pat paņemt līdz, ja nejēdz, tad gan tā tikai derēs stresa apstākļos kā higēnas līdzeklis!

Agrāk bija maķenīt vienkāršāk... tādā ziņā, kad purvā viss smuki pa kvartāliem un tur stāvēja plāksnītes ar cipariem, bet tagad diemžēl to vairs nav!!!!

Piekrītu Svilpim par tiem orientieriem..Pilli meži ar dažādu krāsu kuļķenēm zaros... domāju, ka dažs labs vairs i nezin kurš rimi sarkanais maisņš savs, kurš jau pērnā gada sēņotāja...

tpfu tpfu... mežā gan nav nācies sastapties ar maisiņiem un citādiem krāmiem... Tajās vietās kur sēņoju laikam nevienam vadātājs nepiemetās...

Purvā gan esmu redzējusi sasietus visādus maišeļus... pa krēslu maldoties tiešām vairs nesaproti vai tas ir maišelis ko pirms brīža redzēji jeb jau cits... Esmu izgājusi no purva uz suņa rejām... ai lai tam sunītim ilgs mūžs un skanīga balss. garām ejot viņam mēs nemaz nepatikām

Karte kā higiēnas līdzeklis!!  Šitas bija labais!

Es atkal domāju, ka tā iezīmē eglītes, ko ziemā gāzt nost:)))

Līdz šim neticēju, ka ir indivīdi kas pat dzērvenes iepraktizējušies grābt ar, ekskavatoriem":-)-ogu kombainiem. Lopi tādi!:-)Tā izplēš sūnas, dzērvenājus... Par to, ka nolasa pusgatavas ogas, vispār nav vērts runāt. Ja tā turpināsies, tad drīz savvaļā dzērveņu nebūs.

Danielreebus, humors ar lentīšu siešanu sākas tad, kad 3 kaimiņienes lentītes sasien vienādas. Un cūcība -- tad, ja no meža ārā ejot tās lentes, parasti plastmasas s*di paliek ap kokiem un ap kokiem paliek gan tādēļ, ka iziet citā virzienā ar kādu citu og- vai sēņ- plēsi, gan tādēļ, ka vienkārši nogurums un slinkums. Neieteiktu neko siet, ja mežā nav tikai viena sēņotgribētājs. 

muļķīga orientēšanās ar kaut kādām lupatiņām vai ar pudelēm. Es tādas metodes gan mežā nepielietoju

muļķīga orientēšanās ar kaut kādām lupatiņām vai ar pudelēm. Es tādas metodes gan mežā nepielietoju

Muļķīga vai ne tik ļoti bet ceļu mājup atrast palīdz.  Protams var jau izvēlēties kādu ekoloģiskāku atzīmēšanas veidu, kas nepiesārņo dabu, vai atgriežoties atzīmes nosiet. Tas katra paša ziņā.  
   Savos purvos orientējos, kā savā kabata. Katrs nogāztais koks, grāvis un akacis ir pazīstams. Bet svešā purva es elektronikai tomēr neuzticētos.  
  Piemērs! Aizvedu paziņu uz purvu lācenēs. Viņš protams ar telefona navigāciju startēs.  No sākuma turamies kopā, bet vēlāk viņš dodas patstāvīgi iekarot purva āres.  Kad pienāk laiks doties mājup, nav paziņas. Zvanu -neatbild, saucu - klusē, domāju varbūt jau pie auto - arī nav. Saucu,  ieradās pēc divām stundām.  Esot paklupis un ar visu gudro tālruni rokā iekritis purva slīkšņā. Slapjajās dūņās to ir atradis bet šis nedarbojas.
   Tad nu klaiņojis, saucis, lūdzis Dievu un citus augstākos spēkus  līdz beidzot sadzirdējis mana autiņa signālu un signalizācijas sirēnu. 
   Secinājums;  pārliecinieties ka ierīce kurai uzticiet sevi purvā vai mežā ir uzlādēta un aizsargāta no mitruma ( sviedriem, lietus, limonādes,  u.t.t.).

šausmu stāsti.. risket noslikt purvā ogu dēļ..brrrrrrr

Var arī iziet uz ielas, lai aizietu līdz bodei, un riskēt tikt nobrauktam   Vienkārši vajag ar galvu draudzēties un, nepazīstot mežu, neskriet tālu nezināmā virzienā...  
Ļoti daudz pa mežiem klaiņoju, bet līdz šim esmu arī laimīgi no tiem ārā tikusi 

lielajos purvos katru gadu kāds ogotājs dabū galu... tas gan ir fakts... parasti tie ir vecāka gadagājuma cilvēki, kas ir pārvērtējuši savus spēkus...