silvāna, tur jau tas āķis - lasīsim, resp. pratīsim lasīt karti (diemžēl ne vella neprotam).
Jaunības maksimālisma piedzīvojumi.
man gan bēdīgi... Kad dēli un mazmeitas rāda šādas kartes un stāsta, kur aizskrējuši aplam, kur tā un kur šitā, kārtējo reizi apzinos, ka orientēšanās sports ir viena feina padarīšana, bet saprast nesaprotu ne vella (vien jūtu apņemšanos sākt (kad aiziešu pensijā).
pavisam nesen (pirms apmēram 36 gadiem) izgāzos, pirmoreiz ievezdams meiteni labi zināmā tuvējā purviņā (attaisnojos ar pārāk ciešu acīs skatīšanos) - mistiskā veidā izgājām apļveida purviņam otrā pusē. Neriskējām atpakaļ iet caur purvu, pa ellīgiem brikšņiem kūlāmies atpakaļ pie duiriteņiem.