Eju tapeec ka taa itkaa esot jaadara, nju tjipa jaastraadaa, a meerkka nekaada!
Ko nu?

Antūnam žetons :)

Ir svariigi arii buut noderiigam sabiedriibaa, dariit vajadziigas lietas, kas citiem noder, ir svariigi dariit to, kas patiik un veel saņemt par to naudu, ir svariigi buut ritmaa, kad nav katru dienu jaadomaa- kaa aizpildiit šo dienu...    

   Brūka, kā aizpildīt dienu man nebūtu jautājums, pat ja sēdētu mājā...    

Nu redzi, ube, mums katrai savs ritms un vajadziibas. Man gan dažreiz ir taa garlaiciigi, taapeec jau seežu te tautaa, bet, ja veel nebuutu jaastraadaa... , buutu probleema. Man patiik straadaat, es to daru ne tikai deeļ naudas. Tu , savukaart, laikam nespeej izdariit visu ko gribi ,laika truukuma peec... , vai taa?

Ne gluži, tautai tak laiks iznāk.    Bet man jau te daudz kas cits ar atvērts bez tautām... rakstu šo to

te tā kā manas diskusijas vārdi iederas, gribas nodzīvot tā, lai nepalieku bez skujām... lai mana dzīve ir vērtība man pašai un liekas vērtīga arī tiem, kas dzīvo ar mani... lai dvēselē līdzsvars un lai pietiek maizei un lai varu mazbērniem ko jauku nopirkt un kaimiņam uz paģirām aliņam aizdot...

cik ceeli      

Pa skuju taku mēs vienalga aiziesim. Zin, vai zārks būs no samta vai parasts dēļu, Tev jau vairs nebūs nekāda šķirba

dēļu man pat patiktu, bet ēvelētu gan gribētu... , vai tik nebūs jāsarūpē pašai un jānoliek uz bēniņiem...

Slinķe :)

lielākoties jau visis strādā, lai varētu nopelnīt un iztikt... neatkarīgi no mērķa... mērķus jau var nospraust, bet kaut kādā veidā un kaut kādiem līdzekļiem līdz tiem ir jātiek..Tā kā - veidojas vien visiem zināmā Maslova piramīda

dziives meerķis, dziives meerķis... domaaju, ka mees ar tiem saviem mērķiem reizeem dziivei esam liidz kaklam, lai neteiktu rupjāk :) ... Kā man meituks saka - Liec dzīvei mieru! Lauj tai būt! :) ..kaukā tā..

Ak meituks saka? Tad tik jāsāk knaibīt!

man svariigi dariit taadu darbu, kas patiik, arii beerniem to emu teikusi, nepadari sevi nomaaktu un nelaimiigu dzenoties peec naudas, taas tik un taa vienmeer truuks...

Man netīk rutīna. Mans darbs ir man mīļš, un ne tikai dienišķās maizes pelnīšanai. Tas dod prieku un ir uz ko atskatīties. Liela vērtība ir cilvēciskās attiecības... visdažādākās... Un bērni un mazbērni.

Visu laiku te kautkāds maslovs... vai tas atvasinājums no masļiķ? Ja tā, tad tik smērē, jo kā smērēsi tā brauxi :))

   ... izklausās kā kaučkas no skolas laikiem, tķip dzīves mērķi, gaišā nākotne... u.t.t... tie mērķi takš ar laiku, ar gadiem mainās... un jautrāk takš trāpīt pa kustīgu mērķi, nekā rušināties uz kaučkādu iedomātu kalngalu... nu, un ko darīsi tanī kanā uzkāpis?... sēdēsi tur vienC, bet lepns, ka esi savu sasniedzis...     murKs kaučkāC!... labāk dzīvo nost!... un tā, lai blīkšķ!!!...    

... zum... ta nav jau tik traki ar to manu dvēseles izkopšanu... :)
Lasu ne tikai lubenes... un skatos ne tikai ziepenes..:)
Laikam jau krietni daudz to smadzeņpodu nodarbinu..
Un pat krietni par teoloģiskam lietām (prieks tas dvēseles) intersējos..   

Bet vienalga... lielāko daļu savas enerģijas tomēr veltu naturālai naudas pelnīšanai..
... un rezēm tiešām viss tas ir lidz brošai... un tad sev jautāju-" Kāda velna pēc tas viss?"
Vieglāk tiešam būtu zem tās palmas gulēt...    

Sakapī naudu, aizbrauc un guli, ir tāda jauka sala - Dominika, iesaku