... žēl gan... ka šai sarunā nepiedalās personas vecuma diapazonā 70... 80... skaits būtu daudz interesantāks))))... cik tad daudz mēs no tā laika paķērām... detstvo zalotojee)))) ...

un atceros to, ka uz kino gajām vai pārdienām uz teātri (kad studēju) arī ļoti bieži..
un uz diskotēkam, krogiem, ballītem katru nedēļas nogali
uz lauku zaļumballēm braucām

par Līgo aizliegumiem  nezinu kā citur bija kolhozi kas svinēja..
atceros, ka ciemojos pie draudzenes vecmāmiņas bija līgo un kolhozs bija uzsaucis gan galdus, gan muzikantus, es tad biju kādā 5 vai 6 klasē mēs tur tusējam visu nakti
bez vecakiem un baigās pieskatīšanas

... tak līgo ballītes vai katrā ciemā bija, ne?... kā ansk saka... ugunskurs... galdi... baļļuks... līksmošana līdz rīta gaismai...

gan jau kaut kur arī svinēja forši, bet es atceros piedzeršanos, riepu dedzināšanu un papīra sombrero!!! ..tas lielajos tusos, mēs gan svinējām pie omes laukos..pa kluso-ar ķimeņsieriņu, un vectēva darinātu alu.

Jā, tās trakās galvasrotas. Sombrero un košie papīra puķu vainagi. Šausmas gatavās.

Par drēbēm, jā, omīte šuva, mamma adīja.Un atkal tas, ka nekā nebija, bet visiem viss bija:)Un pie plusiem tas, ka bija visi tie bezmaksas pulciņi, tuņejadcus alkogoļikus arī izskauda, bija ar šiem darbs:)Es šo diskusiju vairāk uztvēru ne kā apmierinātības, neapmierinātības paušanu par šiem vai citiem laikiem, bet bet vairāk to, kā tas bija un ir, arī kā tas bija tajos laikos pie mums, un tajos laikos citur.Krasi viss nomainījās, tad nu ir kā ir-daudziem plusi, daudziem mīnusi.Kaut ko sačakarēja gāzi grīdā laikā.septiņos treknajos gados, izpalika pakāpeniska pāreja.

Jā, lai kaut kas būtu velkams, visiem vajadzēja šūt. Lai varētu paēst, vajadzēja pašiem mazdārziņos izaudzēt. Nu viss uz pašu pleciem... laba gan iekārta.

Ja par Līgo, tad neatceros nesvinēšanu.Ik gadu pie radiem līgojām, vai Cēsīs Gaujmalā bija pasākums ar dančiem un ugunskuriem, visas nakts garumā, tad vēl tēvam priekšnieka brālis bija Raunas pusē arī kaut kāds priekšnieks, tad nu pie viņa brauca dēla kurss no lauksaimniecības akadēmijas un lielajā šķūnī bija galdi, ārā gan lielais sārts, gan muciņa, gan pēc pusnakts līdz ar gaismas nākšanu, iešana no mājas uz māju ar dziesmām, sieru un alu.Tā baltā putekļainā, spirgtā rīta lielcela sajūta ļoti labi jūtama Cilvēkbērnā.Pēc gadiem domāju, nu re, kā var tik līdzīgi just:)Jā, un vēlāk, bet arī padomju laiko, bija vareni pasākumi gan Jāņos, gan L-dienās.Z-svētki gan rados, ģimenē, bet arī ne aiz aizklātiem logiem.Jā, cik gan atšķirīgi tas viss ir bijis, kā dažādās pasaulēs.

Varētu padomāt, ka tagad visi tā visu var atļauties nopirkt gatavu. Lai izdzīvotu, daudziem nākas pašiem audzēt, un gana daudzi gan šuj, gan ada, izšuj un tamborē joprojām.
Man no padlaiku ieradumiem palicis ziemas krājumu sagatavošana. Jā, veikalā visu var nopirkt, ja dzīvotu viena, tā arī darītu, bet ja ir ģimene, nākas vien pie plīts pastāvēt. Ziemā, kad īres maksa gana liela, tas ir labs atspaids. Izejvielas nopērku zemnieku nakts tirgū, burkas ir gana daudz, atrotu piedurknes, un gatavoju.

lar... nu Tu fleitē))))... bija i veikali..i tirgi... un uz akmeņiem dzīvojošie neko neaudzināja... un tie no tās sērijas, kas audzināja... stādīja un ravēja..dzīvoja lepni... i mājas... i volgas... i žiguļi))))

Ai, un atcerējos Cēsu baznīcu.Tā vienmēr bija vaļā.Bišku tagad nāk smiekli par iešanu uz Z-svētku dievkalpojumu.Tas jau skolas laikos, kad arī bariņā turp devāmies.Jā, par to gan bija zināms, ka nedrīkst, vai vismaz nevajag:)Bet, mēs maskējāmies-šalles ap kaklu līdz deguniem, bija arī skolotāji tur, maskējušies:), bet zinājām ka viņiem arī it kā jāvaktē.tad nu neko, visi baigi nomaskējušies tur tā arī stāvējām un klausījāmies, galīgi viens otru neatpazīdami:)

googlē ierakstot aizliegtie ligo, var daudz ko atrast un izlasīt... tā kā gluži izdomāts jau nu tas nav.

erotik..un ko tad tajā veikalā tolaik varēja nopirkt? zilu vistu un zivju konservus?..nu toč -ne jau lāča steiku un jūras veltes.

Mums uz stūra bija tāds zaļš apaļš kiosks-veikals. Tur stāvējām rindā pēc cietās desas :)
Katrs varēja vienu "palku" dabūt. Lūk.
Un, netālu no manas mājas bija mežs, kur tantuki gāja ogot un aļņi skraidīja.
Tur tagad plešas Pļavnieku āres :)

Un, vispār, agrāk varēja tā izaudzēt tulpītes, ka tagad Mākoņkalnos var saimniekot, votttt:)

... ko, lai saka..par laimi badu, tai laikā, necietām un ēst ēdām))))

indrak | 02.05.2019. - 14:01:43

Un baznīcā Sīmanis spēlēja ērģeles un dziedāja arī šad un tad. Un, kad gāja garām varēja dzirdēt.
Viņš arī jumtu lika, ja pareizi atceros.
Un, Cēsīs saldējumu bija grūti nopirkt. Bija tikai daži kioski kur atveda kastēs un pārdevēja lika kraukšķīgajās vafelēs. Un bija nopērkama garšīgā "Limonāde". Vēl bija "Buratino", bet tā nebija tik salda.

... krušons)))))

Es neesmu tik veca, ziniet :)

Nu es noteikti tagad ēdu labāk un ko gribu. Nu jā, ceptiem kartoški, olas un piens manā kolhozā bija. Pēc gaļas man vecāki lika stundas rindā stāvēt...
Bet psiholoģisko teroru mani vecāki gan izbaudīja, jo vecāmāte bija pabijusi Sibīrijā.