citu viedokļa akceptēšana 

Anksa, nu vai tad galīgi runāt nedrīkstēja?  

Vienīgais pozitīvais no paDumjajiem laikiem-tas, ka es biju jauna un smuka, ..un iepakojums-nebija tik daudz plastmasas drazas... bija ekoloģiskas papīra tūtas.

Toreiz bija kartupeļi ar nitrātiem 

Neko tādu dikti sliktu nespēju atcerēties-nekā nebija, kā tagad stāsta, bet visiem viss bija:)Robeža ciet, tas gan.

jā, visiem viss bija... vienādi trauki, vienādas sekcijas... un sekcijās-vienādi kopotie raksti..., bieži -pat nelasīti, tik lai smukās muguriņas būtu kā enteliģentiem cilēkiem!! ))

atceros garās rindas.. pat pēc piena, par citiem produktiem pat neteikšu neko
par vienādajām sekcijām piekrītu un par grāmatām arī ) lasa vai nelasa, bet galvenais, ka bija)

Ei, nu ei, un tagad vai tad nav līdzīgi?Ciki tad pasūta tās oriģinālās mēbeles, un ciki tad lasa tās ļoti vērtīgās grāmatas-tāpat lielveikalu širpotrebs daudziem ir, un Račko skaitās augstākā pilotāža-būtībā vienādi:)

Vienīgais labums - jaunība un pensijā laida ātrāk.

nepiekrītu Indrak, ... tieši tagad cilvēki vairāk piedomā... zinu jauniešus, kas no paletēm mēbeles taisa... vispār -visu ko rada ar rokām..var tikai pabrīnīties! padlaikos par tādām aktivitātēm pat sapņot nevarēja... visam bija jābūt pelēkam, piezemētam, citādi tevi ierakstītu kapitālistu līdzskrējējos. Pat Burdas žurnālus normāli nopirkt nevarēja, ..par ko citu pat nerunājot.

vienu gan jāatzīst... vairāk gatavoja ēdienu mājās.., jo nopirkt neko nevarēja.
Un vēl mans subjektīvs novērojums-padlaikus glorificē un piemin tie, kam tagad dzīve nav izdevusies, kas ir ar sevi un apstākļiem neapmierināti-tad nu atceras laikus, kad it kā zāle bija zaļāka, ... bet patiesībā ne nu bija, ne kā...

Man regulāri nebija ziemas zābaku, jo padomijā tipa liela izmēra kājas sievietei nevarēja būt un sūtija uz vīriešu nodaļu. Laikam tāpēc man tad kādi 100 pāri vienmēr mājās, jaunības trauma   Ai, man tagad ir labi, nesūdzos 

Pag, pag, un padomju laikos Tu nezināji jauniešus, arī pieaugušos, kuri bija radoši?Nezinu, vai nu es esmu dzivojusi citā paralēlē, bet nekādu piespiedu pelēkumu neatceros, jā bija masveida psihozes dēļ visādām t.s.modes lietām-krimplēns, zeķzābaki, platformenes u.c.sasoni, francūzenes, bet tāpat jau ir arī tagad-kas modē, tas daudziemvisiem, piestāv vai nepiestāv.:)

Vespa, man bija otrādi... es ilgi iepirkos bērnu nodaļā, jo pie lielajiem vnk neko nevarēju iegādāt!

Audzināšana bija savādāka, vecākus, skolotājus un sirmgalvjus cienīja un uzklausīja. Un jā, pensija bija agrāk.

Indrak... bija radoši cilvēki, bet tos visādi iespaidoja un apspieda to radošumu... tik pasaki, ka tā nebija. Ja tu biji ārpus rāmjiem un padomju ietvara, tad pastāvīgi tiki tiranizēts... man pie direktores bija vesela mape ar paskaidrojumiem, un pastāvīgi draudi ar Alsviķiem-tā bija tāda kā pārmācības vieta tajos laikos. Mani glāba tikai teicamnieces statuss, un tas, ka mamma bija partijas sekretāre...

par audzināšanu pilnīgi piekrītu, bet sevi kā pensonāri jau tagad pat iedomāties nevaru
ak Dievs, Solare Tu tak ar savu uzvedību tai laikā varēji mammai sariebt... )

Vaīī, par pensijām mēs ar draudzeni iesmejam, ka būtu feinas penzionāres:)Ja’, tas ir tas, kas tiešām varēja būt arī tagad, bet, pieļauju, ka ar laiku pensija kā tāda tiks atcelta:)

Solaris, mani sāk biedēt Tavs tā laika radošums:)Man pazīstamos, kuri koši gērbās, taisīja visādu mākslu, kaut ko, latviski runājot, činija:), netrenkāja.Alsviķi draudēja tikai galēji kriminaļno azobočennijiem, bet tā arī viņi līdz turienei netika, tāpat vien tie daži eksemplāri dzīvojās. Jā, bija lielo mākslinieku piežmiegšana, bet tur viņi vienalga iemanījās likt lietā radošumu, un turpināja.Es protams atzīstu, ka tas gan nebija lāga.Bet tā, tādu baisu tautas nospiešanu neatceros-bija Jāņi un Z-svētki, L-dienas.milzumdaudz pasākumu, ar labu saturu.Jā, varēja sanākt, un sanāca nepatikšanas, ja sadomāji izbraukuma laikā uzraut zilo lakatiņu.Vai cēli māju un nebija vse dokumenti vporjadke.

ziemassvētki nu gan nebija un pat egli pilsētā varēja iegādāties tikai tad, kad šie svētki bija pagājuši...