ir liels labums no korupcijas
Suverenitātes trūkums un korupcija, šķiet, ir saistītas parādības. Vienkārši sakot, suverenitāte, tas nozīme spēju pašiem lemt visus jautājumus jeb konkrētajā gadījumā - "mēs paši izlemsim, vajag mums kara dzelzceļu, vai nevajag." Suverēna valsts varētu rietumus aizsūtīt uz 5 burtiem ar visu bruņošanās histēriju, covid un pārējo, bet "valsts" jau sen tāda nav. Paši neko nelemjam, un, ja kāds varas jampampiņš apgalvo pretējo, viņš vnk melo. Ārējais parāds 20+ miljardu apmērā, kurš ir radies tieši un precīzi korupcijas, fenderēšanas un arī pie varas, teikšanas un lietu kārtošanas tikušu stulbeņu dēļ, iespēju pašiem ko lemt vnk izslēdz, jo jebkurš jauns aizdevums (lai atdotu iepriekšējo) netiek piešķirts vienkārši tāpat - vienmēr un visur nāk līdzi prasības izdarīt to un to, bet kopumā - būt paklausīgiem. Ko "rietumu finansisti"teiks, to jādara, jo citādi ekonomikas krahs pienāks dažu mēnešu laikā (vecie parādi jāatdod, bet aizdevumus vairs nedod). Pieņemu, ka "kara dzelzceļš" ir viena no tādām prasībām. Vēl intuīcija saka priekšā, ka varai ir dots uzdevums nodrošināt lielgabalgaļu karagājienam uz austrumiem tad, kad ukraiņi būs izbeigušies. Šis izskaidro kara, rusofobijas un bruņošanās histēriju šobrīd. Rokfelleriem un rotšildiem ir jātiek pie krievu dabas resursiem, bet jānodrošina to viņiem būs nosacītajam Jānim no Pabažiem, citādi kāpēc tad viņi ar aizdevumiem uztura "valsti"?Šeit gluži tāpat kā covid gadījumā ir jāsadzīvo ar skaidru saprātu un skaidri un gaiši jādeklarē, ka situācija, kad vieni aizņemas un nozog, bet man tādēļ jāsūta nāvē savus dēlus, mums nav pieņemama, un karot neies neviens vai, ja ar varu aizdzīs, - momentā dezertēs vai padosies. Ne man, ne maniem dēliem nav jālāpa citu pielaistās kļūdas, stulbums un mantrausība.
Korupcija sīkos labumus padara par neko. Uzņēmēji vienmēr pielāgojas (tādi ir spēles noteikumi, lai izdzīvotu), un kukuļdošanas ekonomikās netiek meklēti ceļi, kā ražošanu vai pakalpojumus padarīt efektīvākus (lētākus), jo vide ir tāda, ka centrālajam firmača jautājumam ir jābūt spējai visvairāk ielikt aploksnītē. Tas rada atpalicību un stagnāciju, salīdzinot ar kaimiņvalstī, ja tur korupcijas ekonomikas nav, jo tur uzņēmēji ir spiesti savus uzņēmumus attīstīt. Rezultātā Lietuvā ražoti, teiksim, logi būs par 30% lētāki nekā Latvijā ražotie. Jā, "valstī" tos pārdot iespēja būs, taču eksports uz Lietuvu pārdot neizdosies neko. Lietuvieši eksportēs savus logus uz "valsti", tādējādi palielinot savu apgrozījumu, peļņu un attīstoties vēl tālāk. "Valstī" tikmēr būs problēmas ar darba vietām, vidējo algu, budžetu ieņēmumiem, iestāsies stagnācija un citas "lieliskas" lietas, kuras šobrīd aiz loga jau pilna to krāšņuma redzam.
6
5