Meita sākot vidusskolā mācības izmēģināja internātu. Tur bija dedovščina.
Jāsaka, ka "valstij", kurā valda bezatbildība un bezmugurkaulnieciskums, internāts tik tiešām pagaidām īsti nav variants. Pats ar saviem skolniekiem cīnoties, redzu, ka pedagogiem, salīdzinot ar manu bērnību, maz interesē kas vairāk par paša priekšmetu, bet tādā internātā, lai galā nebūtu lielu nepatikšanu, būtu jānodarbojas ar audzināšanas un valdošās atmosfēras jautājumiem. Kverpļus (Ibicas terminoloģija) jāspēj un jāprot nolikt pie vietas, bet kurš šolaik to darīs, ja atnāc uz skolu, pajautā klases audzinātājai par savu atvasi ko vairāk par atzīmēm un ... čušš ... neko nevar pateikt.
Nav pedagoģiski, bet efektīvi ... savulaik, kad vēl dzīvojām Rīgā un biju jaunāks, reiz ievēroju, ka vecākais labā laikā vairs īpaši ārā neiet. Izrādījās, kaut kāds bariņš pusaudžu no otra rajona gala, acīmredzot saskatījušies kaut kādas filmas par rajonu bandām, ieradušies mūsu pagalmā un nu terorizē ne tikai manējo, bet visus un pat vietējos pusbandītēnus. Noskaidrojis situāciju, gāju runāt, bet sarunas gaita noveda pie situācijas, kad bija skaidrs, ka būs jārīkojas fiziski, kas arī tika darīts. Ja kāds tagad mani uzskatīs par mežoni, tad atbildu ... vienmēr esmu uzskatījis, ka man kā tēvam savs bērns ir jāaizstāv, ja pāri dara bars vai kāds stipri par viņu vecāks. Ja kaut kādu iznireļu dēļ mans jaunietis riskē zaudēt pastaigas svaigā gaisā un saņemt vietā permanentu stresu, arī tas man ka tēvam ir jārisina, ja ir skaidrs, ka pats galā pat teorētiski netiks. Šī tieši bija tāda reize. Kriminālās romantikas cienītāju bariņa vadonis drusku tā kā atrāvās pa seju un ar to jautājums izrādījās atrisināts - lielie rajonu dalītāji pazuda, pēc kā mani smagi nošokēja tas, ka vietējie pusbandītēni sāka demonstratīvi pieklājīgi (ne tikai ar mani) sveicināties un uzvesties, vairs nemētāja apkārt savas alus pudeles un skārdenes un tamlīdzīgi.
Ja internātā būtu kāds, kurš uz ko tadu vajadzības gadījumā būtu spējīgs, tad derētu arī internāts.
4
4