Labriiiiiiiiiit!
Šorīd pamodos no tā ka ausis svila! Nodomāju - laikam kāds aprunā. Un, hopppāā!
Bet nakts tomēr lāga nav gulēta. Ne actiņas neaizvēru. Manu prātu un sirdi šaustīja domas un pārmetumi. Kā tad tā! Kā es tā varēju nodarīt gauži pusmūža cilvēkam? Un tad, līdz ar rīta ausmu, uzausa atmiņā brīdis, kad šī sirmā kundze mani nosauca par
veco veceni. Tajā brīdī iedomājos klasiķa teikto- ko zaļai jaunībai lai saka sirmais?
Acīmredzot tas bija iemesls, kāpēc savā prātā iedomājos ka mani uzrunā jauna, skaista, jaunuve, 90-60-90, ar žilbinošu smaidu un mīlestību pret bērniem .
Tāpēc kārtējo reizi atvainojos par savu nevīžību un paviršo attieksmi pret pelēku profilu Tautā.
Ibica2, ne no stereotipiem es vados, bet no dzīves realitātes. Diemžēl, tā ir tāda kāda ir.
Cherry01, laikam jāpriecājas, ka man spraucas ārā erotika (piedod, Erotik, tas ne par Tevi). Trakāk būtu ja sprauktos ārā provinciālisms.
Mahanta, brīžos kad lietus un vēji sitas logā un rudens sērīgi čīgā savu vēja vijoli, pie manis atnāk mūza... Īsāk sakot, kad es garlaikoti guļu dīvānā un kasu pautus (info skatīt iepriekš), man galvā sakārtojas rīmes. To visu var ieraudzīt mana profila sadaļā Blogi.
Murminator, es ļoti skumšu, bet... maza pilīte avota ūdens spēj pat akmeni izgrauzt. Arī Staburagu. Tikai vajadzīga pacietība
Paldies par uzmanību!
Rāpjos nost no tribīnes un atbrīvoju vietu nākamajiem referentiem.