kas ir ELEMENTĀRA valodas zināšana vietā, kur dzīvo. Citas tautas to saprot. Pat znots austrālis jau zin latviešu valodu, bet krievs to nespēj.
Mančestera. 2018. gada februāris - marts. Puika brauc sniegt dokumentus augstskolā, sieva izmanto iespēju un brauc līdzi tādā kā nelielā ceļojumā. Neliela iepirkšanās ķīniesu kvartālā. NEVIENS no kādu piecu lielāku vai mazāku veikalu pārdevējiem nesarunājas angliski, kamēr angļu valodā runā visā pasaulē. Galvenās prasības - strādāt legāli un samaksāt visus nodokļus, runāt savā veikalā vari, kādā valodā vien gribi, neviens tevi nepresē. Ko tas nozīmē? Vien to, ka valodu paglābt no izzušanas var ne tikai ar represīviem likumiem. Ekonomisko emigrantu no Latvijas Lielbritānijā, nez, runā latviski vairumā? Mans secinājums ir, ka jau atkal visa stūrakmens ir nevis valodu likums, bet gan ekonomika, no kuras izriet demogrāfijas rezultāti un daudz kas cits. Var, protams, visus, izņemot ukraiņus spiešus spiest mācīties latviski, taču nevajag īpaši brīnīties, ka apstākļos, kad ir palicis kāds miljons šīs valodas lietotāju un šim skaitam ir tendence samazināties, to mācīsies nelabprāt.
Pie Nīderlandes iedzīvotāju blīvuma Latvijas teritorijā dzīvotu 24 miljoni cilvēku. Ja kā 2016. gadā liecināja oficiālā statistika, latviešu būtu ap 73%, tie būtu 17.5 miljoni. Pietiekoši liels tirgus un pircēju skaits, lai valodu vismaz daļa pat pilnīgi svešo nu jau mācītos labprāt, bet, lai to panāktu, IR JĀSTRĀDĀ. Jādomā par darba vietām šeit pat, un līdzīgi. Mūsu kvazinacionālistu skraidīšana ar karogiem, lāpām un rusofobija šajā jautājumā nerisina pilnīgi neko.
3
2