Par notikumiem Baltajā namā jau rakstīju. Tā nav šodienas tēma. Šodienas tēma ir, kā mēs esam nonākuši pie tādas intelektuālas nabadzības. Un atbilde ir vārda brīvībā. Domas brīvībā. Spējā sarunāties un par pilnu uztvert cilvēkus, kuri ir citādās domās.
Kur tad ir problēma? Problēma ir tieši tajā, ka teikt jau jūs varat visu, kas ienāk prātā. Bet sabiedrībā uz skatuves jūs pieņems tikai tad, ja jūs ieturēsiet vienu pareizo līniju. Kovidlaikā bija tāda līnija. Kara jautājumā arī ir tāda līnija. Un līnija nebūt nav starp to, vai jūs atbalstāt uzspļaušanu uz suverēnu valstu robežām, vai atbalstāt izvarošanu, bērnu nogalināšanu, kara gūstekņu spīdzināšanu un tamlīdzīgas lietas. Nē, līnija ir, vai jūs publiski atbalstāt vispilnīgāko un nepārprotamāko "patriota" programmu. Vai tomēr jūs esat Kremļa aģents.
Neviens jums nespiež plivināt Ukrainas karogu, bet pamēģiniet tikai pateikt kaut ko tādu, ko vistumsonīgākais saukļu kara varonis varētu pārprast kā minstināšanos Ukrainas atbalstā.
Šodien, kad Latvijā ir īpaši jāmeklē kāds žurnālists, kas uzdrīkstēsies Zelenski nosaukt par neprāti, mēs saskaramies ar šīs tumsoņu loģikas sekām. Visapkārt vieni "patrioti". Labi, virtuvē viņi varbūt arī izrunājas kā īsteni Kremļa aģenti un, piemēram, apšauba Ukrainas dalību Eiropas Savienībā, bet televīzijā, radio un socmedijos tādi "patrioti", ka prieks. Un pats labākais, ka situācija viņiem ir ļoti vienkārša un komfortabla, pat spēcinoša. Kā nekā visi pieklājīgie cilvēki publiski domā identiski! Un visi ir vienisprātis, ka tie, kas domā citādāk, ir idioti un Kremļa aģenti. Vai nav lieliska ekosistēma?
Sabiedriskās domas vitalitāte nemājo akmenī cirstā patieso atzinumu vācelītē, kuru kompilē LSM redaktori vai latvietības baznīcas augstie priesteri. Sabiedriskā doma dzīvo švammē, kurā vienlaicīgi figurē un nepārtraukti apmaisās, viena pret otru atsitas un formulējas konfliktējošas, pretrunīgas idejas. Mainoties apstākļiem un ienākot jaunai informācijai, dažas no šīm idejām izrādās aplamas ilūzijas, citas izrādās dzīvotspējīgākas. Dažas ir derīgas vienā aspektā un mērogā, bet mazāk derīgas globāli. Brīvā sabiedrībā neviens pēc tam netiesā tos, kuri kādu laiku ir uzturējuši pie dzīvības arī kādā brīdī šķietami pastulbas idejas. Jo idejas ir gēni, kas kādam organismam ir jāpārnes.
Ja visi gēnu nesēji tiek izmantoti identisku mantru pārnēsāšanai, tad visa populācija ir faktiski vienas idejas vērta, kas dzīvos tik ilgi, kamēr šīs idejas daļēja aplamība visu populāciju neiedzīs evolucionārajā strupceļā. Tā ka turpiniet atsekot visiem, kas teic jums netīkamas lietas, un agri vai vēlu jums visapkārt būs pelēka, bet ļoti silta, iejūtīga, vienprātīga un draudzīga masa, ar ko neizbēgamais trieciens pret betona sienu nebūs tik vientuļš.
Izvilkumi no manuprāt superīga J. Baško raksta (izlasīt var pietiek.com) "Par vārda brīvības lielisko stāvokli Latvijā". Ļoti trāpīgi gan par "patriotiem" (cita starpā arī par šeit notikušo domu apmaiņu vēl pavisam nesen), gan par delfu un apollo šeit pieminēto komentētāju publiku, gan par "Kremļa aģentu" nosaukumu dāļāšanu uz visām pusēm, gan arī par vienotā un vienīgā pareizā viedokļa sabiedrības "triecienu pret betona sienu" - Trampa ievēlēšanu un darbību amatā. Trāpīgi un aktuāli. :)
4
3