Aha, un kad brūces ir sadzijušas un rētas izbalējušas, tad šamie pamana ka apkārt tik daudz sieviešu, turklāt jaunāku un skaistāku, bagātāku utt, un paceļ asti. Tas nekas, ka bieži vien atkal nāk smilkstēt un brūces dziedēt, jo iemācījušies nav neko.

Un tad vēl uzmet lūpu līdz pretējai sienai, ka šos vairs nevēlas ne uzklausīt, ne līdzi just, ne vispār par viņiem ko dzirdēt. Tā teikt, ej un aplaizi sevi cēlā vienatnē.
Un ir otra suga, kuriem tās žēlabas ir makšķerēšanas paņēmiens, lai tiktu pie kārotā neko nedodot pretī, jo nabags tā vīlies, tā apdedzinājies un tā sāpināts, ka nākšanai pie sajēgas vajag laiku. Tas nekas, ka patiesībā ne nu vīlies, ne nu sāpināts, ne nu apdedzinājies, bet tak daļa sieviešu uzķeras, un cer, ka nu būs tās īstās dakterīšas, kuras balvā saņems princi un zirgu piedevām.