oi, oi..pašas baigās smildziņas atradušās!!

indira raksta "... neviens nav dalījies ar pieredzi, kā ir satikt cilvēku dzīvajā. Tas nozīmē, ka šo saitu mēs pilnībā varam uzskatīt par virtuālu.".

mīļā Indira, pēc Tavas gnozeoloģijas sanāk, ka visas zemes, kurās neesi bijusi, virtuālas un ka visi cilvēki, kurus neesi redzējusi natūrā, virtuāli. un sanāk, ka Napoleons, Hi†lers un S†aļins priekš Tevis uz mūžīgiem laikiem paliks virtuāli tēli, jo Tu viņus nekādi nevari satikt natūrā. un ko līdzēs, ka kāds dalīsies ar pieredzi, kā ir satikt cilvēku dzīvajā, ja viņš pats virtuāls tēls? tā var lēti iebraukt subjektīvajā ideālismā. dzīve ir dzīve un kīnō ir kīnō, bet skat. filmu "aste, kura grozīja suni", skat. fiction filmu, kura bija fiktīva valdība un skat. kā vienā krievu padomju filmā kompar†ijas sekre†ārs saka melnsvārcim: "re kā nav Dieva, Gagarins bija kosmosā un Dievu neredzēja!", uz ko batjuška: "bet Tu Gagarinu esi redzējis? nē? značit nav tā tava Gagarina!" un tā eXtrā skat. mazā Manhattanas žīdiņa Vudija Alena filmu "Zelig".

es tā ātri, kā fašists par vēl vienu šhit’ās fotogrāfiju padarīšanas aspektu. bilde neizbēgami raksturo gan cilvēku, kurš to ņēmis, gan cilvēku, kurš to atzinis par lietojamu publicēšanai inernātā. cilvēks vai nu perfekcionists vai sēņu vecis / sēņu vecene. ja cilvēks var bez konapleksiem publicēt "izstieptas rokas studijas" bildi, kurā deguns pa 1/2 kadru un ausis kaut kur pie gorizonta, bet kilometru zemāk tievas kā jaundzimušam stirnēnam pakaļkājas vai arī publicēt bildi, kurā viņš sevi nofotkājis ar direktu blici pret mušu apdir$tu spoguli, tad vai nu viņš ir totāls lajs viziālās un tehniskās padarīšanās vai apzināti izrāda necieņu apkārtējajiem cilvēkiem vai gan / gan. skat. manā galerijā draugos "ne manas bildes, bet tādēļ ne mazāk ģeniālas" un vēl kaut kur zem līdzīga nosaukuma.

 ieķeksēju plānotājā starp darāmiem, nedarāmiem, citiem uzkrāmējamiem un tādiem darbiem, kas ieķeksēti ķeksēšanas pēc (un nekad mūžā!), ka derētu sakrāt nelielai (bet taisnīgai!) atlīdzībai un sarunāt Haraldu (vot nezinu, skaitās, ka redzēts dzīvajā? jo tik reizi Elijas ielas lielajā mājā garām ejot) priekš jaunas (a to te brauc daža par vecu ģīmi) un glaunas fotosesijas.
Tik jāizdomā, taisīs bildes ar (pie) glauniem braucamrīkiem vai gulbīšiem fonā (ja ar gulbīšiem, nāksies gaidīt nākamo vasaru - ūdens (arī gaiss) paliek vēss)

annika tonna man vel nav, bet kā mazulite tāpat nejūtos

Jā, man arī sacēlās jautājums par nika atbilstību bildei, jo tiešām izsauc smaidu dāma ar apmēriem 6x9 metri, bet niks kā modelei ar sporta velosipēda cienīgu augumu. Vai niks seksīgā, bet meituškai agresīva sejas izteiksme, a/m Kamaz cienīga riepa uz punča, un tāds celulīts uz ciskām, ka pat visstiprāko nervu plastikas ķirurgs komā nogāzīsies.

..tad jau pirms regjistreeshanaas kursi jaaiziet... kaa saka, lai negatiiva energjija netiek raidiita nika virzienaa un lieta skaidra...

Mani visvairāk ir sajūsminājis kundzes niks "slapja vavere". Un, ja par pirmo randiņu, tad ierašanās uz to netīrās drēbēs un ar sasmakušu miesu, ir necieņas izrādīšana otrai personai.
Bet sorry, ne jau par to šī tēma:) Kaut gan... viss sasaucās.

batkam... fotogrāfija jebkurā laikmetā būs dabiska ja tā ir reāla un manas bildes ir šajā laikmetā ar pāris mēneša atstarpi bildētas. Bet piekrītu, ja cilvēks dabā nav nekas, tad virtuāli mēģina iztaisīties par to, kas nav... vai kā citādi vēlas piesaistīt sev apkārtējo uzmanību, jo reāli tās trūkst.

..nu, nu..kā tas ir, ka cilvēks dabā nav nekas... tā nu nemaz nevar būt...

tā kā neesmu smildziņas konfigurācijas, esmu lizettte(pirmsākumos-lizete).
domāju, ka ikviens, reģistrēdamies kādā i-neta vietnē, ar savu bildi vai nick apzināti vai nē nes kādu informāciju.brīžam-dmž paradoksāli smieklīgu kopsalikumu. nu kā stīvs gulbis, piemēram.
es nenoliedzu, pieņemu un labprāt ticu, ka slapjā va’vere ir tas radījums ar pūkaino asti, kas ir visādā ziņa jauka un mīlīga, tik salijusi... vai šodien mēs par to brīnītos?

jā, lizetei ir īpaši dotumi, visur labo saskatīt))))

Labi, sīkums par foto. Bet ir te ļaudis, kas laikam koučinga kursos pabijuši:)) Tad diskusijās stāsta par sevi un savu daili, un to kā jauni džeki iekāro utt. Protams, rodas interese un bildes ir jāaplūko. Un, jā... nevar saprast, kas cilvēkam galvā:) Bet arī tas ir pamācoši citiem. Apzinies reālo situāciju, kaut arī virtuālajā pasaulē.

tedra, tas nav koučings, tas ir "nets pacieš visus pārspīlējumus"

Varbūt arī tā, jo vienmēr pabrīnos nedaudz. Bet vispār jau vienalga. Varbūt tādā veidā tiek piesaistīti skatītāji:)

..manupraat, nets ne ar ko neatshkjiras no reaalaas dziives, tikvien kaa runaashanas vietaa jaaraksta...
vieni ir atklaati, otri nosleepumaini... citi, ka tik parunaat, mazaak par sevi, vairaak par citiem...

Es jau gan vairāk sliecos domāt, ka nevajag par sevi neko stāstīt netā. Visādi dzīvē var gadīties. Patiesībā arī tautā esmu atpazinusi pāris paziņas, kas it kā konspirējas:)

... daudz ko nevajadzeetu dariit, bet... ja aiz meeles < rausta > jaaizsaka...

’’, a ja nu es būtu gvelzis par spilgtumu un blīvumu intervāliem, dekamirediem, par fotogrāfisko platumu, par superproporcionālo un subproporcionālo pastiprināšanu, par polarizācijas plaknēm un par histogrammām?’’




ja, harald, tad es rakstītu tiešī tāpat kā pirms gadiem daudzie daudziem- bez simtu grami neiztulkot.
un paldies tev, ka esi pa šīem gadiem arī atradis iespēju pielīmeņõties zemaka lidojuma cilvekiem, un izsacīties reizēm pavisam ka pie zemes abām kājām...

bet nikus tiešām cilvēks izvēlas atbilstoši toreizējā mirkļa noskaņojumam. vismaz par sevi to varu apgalvot 100%.kad jutos izmisusi-tad tāds arī bija niks, kad nācu te tikai vellu dzenāt- attiecīgi atbilstošs bija... bet bildes... hmmmm noteikti dzīvajā esmu feināka.kas netic- lai netic, ar varu jau nevienu neies pārliecināt...

vai fraisi tas sasprindzina, ka dzīvē viņa izskatās labāk kā bildēs?