viens sprancūzis teicis "nekas nav tik subjektīvs, kā objektīvs.". es saku, ka objektīvu tādēļ dēvē par objektīvu, nevis par subjektīvu, ka tas ir objektīvs, nevis subjektīvs.
ja kas, laba bilde, bilde, kurā cilvēks labi izskatās un bilde, kurā cilvēks patīk sev un kuru viņš ar to pašu atzīst par labu esam, 3 dažādas lietas.
"fotogrāfija neveido pareizo iespaidu par virtuālā drauga ārējo izskatu" - Tev padomā draudzēties ar programmas ģenerētu tēlu? draugs vai nu ir reāls vai ne - cerams, Tu nedēvē biedru Bērziņa kungu vai Sudrabu par virtuāliem tikai tādēļ, ka neesi viņus observējusi natūrā? saprotams, visādi var būt - Zviedrijā jau sen virtuāla Tv diktōre lasa ziņas.
un - nav vienalga, kas un kā bildējis - nez kādēļ lielums (© biedrs Bērziņa kungs - red. piz.) cilvēku saprot gan, ka nopērkot saksofonu kļūst ne saksofonisti, bet tikai saksofona īpašnieki, bet neiebrauc, ka nopērkot fotokameru, nekļūst fotogrāfi. vēl 1 pirmsspriedums - ja reiz kāda "fotogrāfa" bildes drukā avīzēs un/ vai žurnālos, tad tas nu gan kruts fotogrāfs - fufelis, tādus sūdus drukā, ka nu tikai + tie zābaki anafabēti rakstošie žurnaļugas bieži pamanās ne tikai glupības sarakstīt, bet arī sabildēt muiņu.
http://www.fotoblog.lv/forum/
discussi...o-galerija/ iz dzīvi. atnāk pie manis radiniece un jautā: "kas tā par raganu Tavā kuhņā?", tad atbildi nesagaidījusi, bet ieraudzījusi uz mana galda bildes, uzdod nākošo jautājumu: "wow!, kas tā par baigi foršo veceni, kuru tu te esi sabildējis?".
iebraucāt? tā pati. tiesa, viņa arī ilgi gleznoja seju, pirms viņu bildēju.