īstenībā visi tie cilvēki, kuri saka, ka viņiem ir pilnīgi vienaldzīgs citu viedoklis ir meļi, zīmuļi un liekuļi!

kā man patīk šis kategorisms :"... visi tie cilvēki... "

man ar patīk! vismaz ir kāda konkrētība ... nevis kā daži pļerkst stundām, mēnešiem, gadiem un beigās secina, ka katram sava taisnība :))

Ja kādam tiešām vienalga, tas to necentīsies deklarēt visos iespējamos veidos un visās iespējamās vietās... tas, kurš patiešām tāds vienpatis un egoists- necentīsies citiem jelko iestāstīt. viņs vienkārši būs reti nejauks cilvēks.bez draugiem.bez paziņām, bez labām attiecībām.

Wow! Tieši šodien bija saruna par tādu cilvēku. Ir, ir tādi. Jā, iespējams, īpatņi, bet nav, Fraise, taisnība, ka bez draugiem... u.t.t. Zinu tādu cilvēku kategoriju. Cilvēks dara kā viņam tīk... neko sliktu, pat labas, apsveicamas lietas. Ir nedaudz egoistisks(tikai tajā ziņā, ka vienalga, ko citi... ), nedaudz raupjš, lai neteiktu prasts vai "zirgadeķis"..., iespējams ar kādu vājību, sliktu ieradumu, no kura pat necenšas tikt vaļā... iespējams, ne pārāk augstu IQ... Jā, viņam ir vienalga, ko citi... viņš tik iet uz priekšu. BET... viņš nekad nedeklarē, ka viņam vienalga. Tas ir redzams ar neapbruņotu aci.:)
Tiem, kuri to deklarē, drīzāk vēl vairāk uztrauc ... jo jau pats fakts, ka viņš līdz tam aizdomājas, par to runā, publiski demonstrē, nepārliecina, drīzāk otrādi- pievērš uzmanību. Un, acīmredzot, tāds ir viņa mērķis.

Smiekli nāk!!!!!!!! Absolūti piekrītu RIT (un vēl dažām): tieši tie (drīzāk tās), kas šo sakāmo (un līdzīgus) lielās devās tiražē, visvairāk paniko par to, "ko nu kāds no malas padomās"!
Tāpat kā citu līdzīgu frāžainību autori un izplatītāji (skat.arī pēdējo blogu!)-diez cik no tā visa pašas spējīgas dzīvē ievērot!
Ļoti pareizi teikts: visvairāk mēs uztraucamies tieši par to, par ko visvairāk runājam.

Reiz kāds latviešu, šķiet, modes mākslinieks pasmaidīja par ko līdzīgu: sievišķis nodzinis matus uz nulli, kājās uzmaucis armijas zābakus, nokāries ar ķēdēm un dzelkšņiem, apķēpājies ar tetovējumiem, un iet pa pasauli, skaļi aurodams:"Man vienalga, ko par mani citi domā!! galvenais, kā es pati jūtos!"
..Kliedzošs uzskates līdzeklis, kā cilvēkam vispār nav nekā svarīgāka par to, KO par mani DOMĀS VISI CITI!!

Man atkal ir pazīstama, ilgus gadus, dāma- kurai tiešām ir pofig, ko citi domā, domās... un viņai ir - gan gimene, gan draugi, gan domubiedri, interešu grupa, darbs, paziņas, komunikācijas vide, interesanta pati un ne mazāk interesanti dzīvo... Kādreiz aprunājāmies par šo tēmu- par autoritātēm, citu domu ievērošanu, pamanīšanu- viņai tas tiešām ir vienalga..Tā kā- visādi tie cilvēki ir.

Par autoritātēm teikšu tā- var cienīt kādu par- viedokli, attieksmi, var piekrist kādam viedoklim, var brīnīties, var piemērot  kāda izteiktas štelles sev--- un vērtēt kā pieņemamas, bet... tikko kādu paceļ autoritātes statusā- savu domu, savu viedokli, savu zināšanu/nezināšanu- automatiski noliek zemākā plauktā, vai aizstumj vispār- aizkrāsnē.. jo ir taču tāda- autoritāte.. un tas nekad ne  pie kā laba nenoved.

babulim: jā un nē. Tas, ka sieviete uzvedas brīvi un nepiespiesti, turklāt ir gan ar ģimeni, gan draugiem un saviem uzskatiem, nenozīmē, ka viņai citu viedoklis būtu vienaldzīgs. Viņa vienkārši par to neiespringst un nesatraucas- viņai citiem pieņemama un simpātiska uzvedība raksturīga... pati no sevis, notiek dabiski un nepiespiesti, bez frāžainiem un patosīgiem paziņojumiem.
Un vēl: jaunas diskusijas vērts temats: kas tas tāds ir: autoritātes???

babuli, nepiekrītu. Ir autoritātes, kuras, tiešām, nekad nesasniegt. Tieši viņu pozitīva attieksme vai vērtējums ir svarīgs. Ne vienmēr autoritātes ir sasniedzamas... un arī nevajag. Pietiek, ja vari uz to tiekties.
Es par autoritātēm iedomājos tīri profesionālajā jomā. Ne brunču garuma vai matukrāsas ziņā...

Visādi var būt, bet šai konkrētajai dāmai- tiešām citu viedoklis nav saistošs.. 

Es gan dotu priekšroku- netiekties uz kādu - autoritāti, bet veidot savu - pieredzi, un visu pārejo..

Varbūt mums ir dažāds skatījums uz to, ko sauc par autoritāti... Bet joprojām nepiekrītu.

Kas tas tāds ir- autoritāte? Vai tas, kam izdevies izlauzties publiskajā telpā ar saviem uzskatiem (reizēm- ne tiem gudrākajiem, ja kas), un tad tie tiek citēti vietā un nevietā? Personiski pazīstu pāris cilvēkus, kas atsevišķos jautājumos ir gan zinošāki, gan gudrāki par dažām plaši pazīstamām "autoritātēm", tikai tos neviens necitēs, jo nepazīst.
(Nerunāju par tiem, kam izdevies sasniegt kaut ko pavisam konkrētu, visiem redzamu, jūtamu un saprotamu, - zinātnē, mākslā, medicīnā..)
Tas nenozīmē, ka man pašai autoritāšu nav! Tai skaitā- mana labākā draudzene mūža garumā, ar kuru tomēr atsevišķos jautājumos viedokļi ir tik krasi atšķirīgi, ka cenšamies tos labāk neapspriest.

Un vēl: diez kā ir iespējams veidot savu pieredzi, viedokli no nekā, neieklausoties citu viedoklī, nesalīdzinot, neizdarot secinājumus?

tāpat te dažāds uzskats ir par vienaldzību jeb pofigismu... es jau to skaļi varu pozicionēt, bet savu viedokli par vienaldzīgu jeb pofigistu neuzskatu, tagad dillema tiem, kam patīk prātuļot

Tūlīt atnāks odeksētā kuce un noliks jūs visus pa vietām! :)) Domu pārkopētāja rejošā :) Mīļums klaiņojošais :) ..un beigās ieliks jums intīmā vietā savu nemainīgo murrrrr! vai "Hahāhā" :)) Un varēsiet atlikušo vakaru staigāt sakrustotām ciskām, lai otrreiz to pašu nedabūtu :))

Krot, varbūt pašlaik tieši tas ir vajadzīgs

krot! užas!

>jada
Kas to pateiks? :) Varbūt patiesi ir vajadzīgs :) ..es to nepateikšu - es neesmu ideāls - es roku