negodīgi apgalvojumi, un kā ar tiem negodīgajiem cīnīties??????

Ne vienmēr tas ir atkarīgs no vecuma, vairāk tomēr saistīts ar cilvēka pašapziņu, jo zemāka tā ir, jo svarīgāk ir citu domas.
Ar vecumu pašapziņa ceļās nu protams, ka ne visiem.

Cilvēkam konkrēts uzmanības deficīts... ieskatieties kaut vai video sadaļā, ..katru dienu tiek pievienoti n-tie video ... un vēl par kādām tēmām... manuprāt, te jau vajadzīga speciālista palīdzība.

Annika, bet lūdzu,  negribētos apgalvojumu saturu tik ļoti saistīt ar to paudēju personībām (ne velti godavārdus nerakstīju).
Labāk pierādīsim savu pozīciju: ir vai nav tā un kāpēc tā vai citādi domājam.

ok, ok
Mani vēl joprojām uztrauc, ko par mani domā citi..., tad jau laikam vēl neesmu sasniegusi to kritisko vecumu ..ar piebildi..uztrauc, ko domā cilvēki, kuri man svarīgi..

Ir jau gan svarīgi, bet - jā tā padomā - krietni mazāk kā jaunībā Vai pareizāk būtu tā - jaunībā vairāk cepos par kritiku, negatīvu attieksmi, indīgām piezīmēm utt, tagad uztveru mierīgāk un izdaru secinājumus, ko man no tā būs mācīties?

Ir kas nekad neparko neuztraucas, ir kas visu laiku uztraucas utt.cik cilvēku tik versiju.Un ir vienkārši kur kas izlasīts un kur citur uzrakstīts, lai kāds cits to izlasa... nekā personiska

Varbūt nepareizs formulējums? Ja cilvēkam ir savs viedoklis, tad gan viņam varētu būt vienalga, kāds viedoklis šajā jautājumā ir kādam citam. Tas ir gadījumā, ja cilvēks ir gana nobriedis savos spriedumos. Un tas gan nav atkarīgs no vecuma. Jeb, tikai tīri teorētiski.
Ja uztver šos vārdus burtiski, tad gan mazliet ir jāpadomā ko un kā tu dari. Jo cilvēka domām vai viedokļa par otru veidojas attieksme par viņu. Nu ja dzīvo pēc principa-pēc manis kaut vai ūdens plūdi, tad jau gan cilvēkam tiešām ir vienalga:)
Pārsvarā jau cilvēki nevar atļauties tādu greznību. Īpaši biznesā.
Tas otrs citāds ir tāds ļoti dīvains vārdu salikums:)

reakcijai uz citu domām nav vecuma cenza.šeit runa var būt par manis ne vienu reizi vien pieminēto vārdu "pašpietiekamība".jā, tas, kurš pašpietiekams, neiespringst uz citu domām par sevi, bet gudrs pašpietiekams vienmēr tajā ieklausās, ko saka citi.
tas, kurš netērē laiku tam, ko citi par viņu domā, sabiedrībā principā nevar dzīvot.pat ar kaķi ne.jo kaķis padomās un iečurās čībā... kamēr saimnieks nedomā
un vēl... citu viedoklis absolūti nesvarīgs ir idiotiem.un te es nerunāju par medicīnisko diagnozi.

..garām.
Dāmas koķetē ar vārdiem.
Ir reizes, kad ir vienalga... bet ar vecumu gan tam nav, manuprāt, sakara.

..lai gan... vispār jau man tiešām ir vienalga, ko par mani domā... svešinieki.
Man interesē tikai un vienīgi sev nozīmīgo cilvēku viedoklis.

Ceeli iekopeets citu teiktais, lai kaut pahsas aciis celtos ar, tipa, intelektu un pieaugusha cilveeka riiciibu. Kaa ir realitaatee, gruuti spriest, bet biezji vien taa ir tikai poza, aizsargbrunas, ka man pie perifeerijas ko citi saka un domaa, kaut dzili iekshas paardziivo taa, ka maz neliekas.
Katraa zinaa, vienmeer buus kaads cilveeks, vai vairaaki, kura viedoklis ir gana no svara. Taa, ka pilniigi vienalga ko kaads saka un domaa, laikam nemeedz buut, ja vien nav kaada mediciiniska un latiiniski gudri nosaukta diagnoze.

Personīgi man - pārsvarā tiešām ir vienalga. Tas nenozīmē, ka atļausos darīt kaut ko prātam naptveramu, vai dumju, vai apšaubāmu--- taču--- tos kritērijus- kāpēc nedarīšu- izvēlēsos pati. Un arī tos- kritērijus- kāpēc kaut ko darīšu.

Te gan laikam vislabāk ir spēt atrast "zelta vidusceļu" ... ja citu viedoklis vienmēr ir ļoti svarīgs, tad tā ir viena galējība, bet pilnīgs po* par citu viedokli ir otra galējība ... abas galējības bišk liecina par novirzēm...

Da pofig viss... iešu vēl satraukties ko katrs domā
/babulim pa 100% piekrītu

Uldi, novirzes ir visiem ar vai bez galējībām.

bet.kāpēc mēs uzskatām, ka drīkstam nesatraukties, bet citiem apriori ir jāsatraucas?padomājiet loooģiski-tā vnk nevar būt!ja uz pasaules nevienu neinteresētu neviena viedoklis, būtu haoss.
piemēram, jada šobrīd ar savu pofig skaidri pozicionē, ka citiem tas jārespektē.nu tas, ka viņa nesatraucas.

normālam cilvēkam vienmēr būs kāda autoritāte vai autoritātes, kuru viedoklis būs svarīgs!
autoritāšu neesamība liecina tikai un vienīgi par egoisma kalngalu ...

 Autoritāte jau arī ir cilvēks- ar savām izvēlēm, motivāciju, argumentāciju... labākajā gadījumā - tas viss var būt pieņemams, bet savādāk- orientēties uz autoritātes viedokli, bez  kāda pamatojuma - nozīmē - nedomāt pašam, negribēt  savu dzīvi  vadīt, veidot, atbildēt par to - pašam.. Elementaras štelles- slinkums un bailes.

tā nu gan nevajadzētu apgalvot - pagaidi, kad Tev, Uldiņ, būs kādi gadiņi 50-55, cik Tev tās autoritātes būs atlikušas...

es teiktu, ka cilvēks pats sevi apzinās kā autoritāti, un viņam citas nav vajadzīgas!

babuli, nu jop*** ... nu bet vai ta kāds apgalvo, ka vajag orientēties uz kādu viedokli bez pamatojuma, nedomāt pašam utt. parādi man kur es kaut ko tādu esmu teicis!