Pilnīgas šausmas, dubultvilciņ, vai ne?

vo, vo.. Un vēl tie sieviešu žurnālu padomi - šodien pastā stāvot rindā ievēroju, ka uz žurnāla vāka, laikam Ieva, apakšā virsraksts - vai jūsu meitai vajag pirkt monstru lelli. A sevi pašas esat apskatījušas spogulī, kad ar to aplipināto gurķu ģīmi pa māju staigājat? tik briesmīga mostra starp tām lellēm nemaz nav.

Vislabākais ieteikums  dubultvilka sievietei, kā arī visām citām šajā gadijumā, ja lūgums kaut ko salabot netiek uzklausīts, ir paņemt instrumentu kasti, izvēlēties vislielāko štellatslēgu, āmuru vai nepareizo urbi un doties remontēt pašai... man pietiek ar pāris sekundēm... atrodas i laiks, i prasmes un viss notiek.

Nu par glancžurnāliem gan neko nepateikšu, sen tādus nelasu, bet par durtiņām un remontu... nu var jau speciālistus talkā piesaukt, bet rēķinu piestādīt vīram.

Abi padomi labi...
Tikai viuks provocējas- blēdis tāds...

Mans slinkums galīgi apgāž šo tēzi... Provocēt, lai pēc tam to, ko nu būsi saprovocējusi- ar plinti plecos, dienu un nakti- riktētu, stellētu, uzpasētu... Priekš kam ?Ja var visu tā pa smuko- bez šitādām spēlītēm.

Nu paga, kārtīgs vīrietis savai sievietei jau visu būs izstāstījis - lai izdarītu to, no sākuma jādara šitais, bet šitam no sākuma tur jāpieskrūvē, utt. Tas ir, nav neviena darba, kurš būtu jāveic pirmais, visa māja "sashēmota".

Ja pats sāc kaut ko darīt, bet sieva atceras, tipa, ka pirms tam bija jādara kaut kas cits lai tam ķertos klāt, tad ir tikai jānosaka "es izdomāju savādāk".

Ar to provokāciju ir tā... Patiesība, ka INICIĀCIJA uz kontaktu(iepazīšanās, dialogs... ) VIENMĒR VISOS LAIKOS PIEDERĒJUSI SIEVIETEI... ir izņēmumi, bet tas tik apstiprina likumsakarību... Labas un veiksmīgas attiecības iespējamas tikai uz abu brīvas gribas principiem, kad izvēlamies "sava līmeņa spēlētāju"... Kur te vieta žandarmērijai... ??? Tie tiešām, kā jau pirmīt viens no jums tika rakstījis ir dotās būtnes  mazvērtības kompleksi, iepriekšējās nesalaizītās rētas jeb stulbums... Tādēļ šādos gadījumos nekas cits neatliek kā žandarmam vienā vai savādākā veidā parādīt tā vietu... skarbi, bet fakts... Bruņinieks jāiedvesmo, lai viņš būtu bruņinieks, jo sieviete pati viņu tādu izvēlējusies( par iniciāciju )... Jāsaprot, kādus mūs radījusi daba, bet dabā  monogāmija nav sastopama... Ir tikai 3 vaļi uz kuriem viss balstās  - 1. Mūsu sirdsapziņa,  
2. Dabas likumi, 3. Ētikas (veīem - goda) kodekss...

Puvavell - baigi sarežģīti. Pat baisi sarežģīti. Laimīga sieviete lidinās pa māju kā taurenītis, un ir pilnīgi vienalga, kāda līmeņa taurenim to pieskaitīt.

Man šķiet, ka tā nav (pirms un pēc kāzām).Pamatā jau sapratne un mīļums

Vilks, ... Par tiem līmeņiem ir vienkārši - svarīgi lai abiem būtu interesanti, lai varētu sajusties uz viena viļņa... Kā es varu būt uz viena viļņa ar radījumu, kura 3 teikumus nevar salikt kopā... Un apspriest banālas ikdienišķas problemas ar nav manā garā...  Svarīgi ir saprast, lai veidotos kaut kas skaists, visam jābūt patiesam... Patiesi mīlēt, būt pašam pret sevi patiesam - līdz tam ir jānonāk pašiem...

puravells, vot tā tik ir romantiskā stīga!!!"svarīgi ir saprast, lai veidotos kaut kas skaists.." njā... un pēdējais teikums Tavā pēdējā komentārā ir tukša muldēšana-atvaino. kaut kas skaists veidojas(un patiess ar) "konfekšu/puķu" periodā. tad, kad apprecas, sākas ikdiena.arī! un nelidinās viņa kā tauren`s (kaut arī laimīgs)-kā saka vilsvilks. jo ir arī ikdiena ar negulētām naktīm, santīmu)oi, eiriku) skaitīšanu, slimošanu, uttuttutt. un diskusijas sākumā teicu, ka uzskatu-jā, sieveite ir žandarms.bet ne tāds, kas spīdina uzpleču zvaigznes apr katru uzvaru. žandarms, kas spēj "organizēt" ģimenes kārtību, labsajūtu.kā zināms, vīriešiem nepatīk, kad tos "dreselē".jā, ideālā avriantā sieviete visu noorganizē tā, it kā pats vīrietis būtu nonācis pie sieveitei izdevīgā lēmuma :) tā tas ir.
P.S. manā ģimenes dzīvē viss ir labi.

Pati Tu esi dzīvessagrauzta muldēšana...  Arī santīmu vai ebriku skaitīšana un nakšu negulēšana var būt skaista... ciešanas ar var būt skaistas, ja esi šādas tādas patiesības sapratusi un harmonijā pati ar sevi... Ok, rozā briļļu, knfekšbuķešu, jeb iemīlēšanās periods ir visam sākums... bet tā ir tikai iemīlēšanās, kad hormoni uzbango un jūra līdz ceļiem šķiet... Par mīlestību cilvēki sauc ko citu..., tā jau ir nākamā attīstības fāze, līdz kurai nonākam... Grūti to saprast būtnēm, kuras rod vispārēju labsajūtu tikai "peldoties šokolādē šampanieša putām" ...

ciešanas NEKAD nav skaistas. nekad. ciešanas ir mācība, katarse, ja vēlaties.un santīmu skaitīšana, kad ir pilns maks ar latiem-jā, tas ir skaisti. nevajag glorificēt to, ko nevajag glorificēt.
es zinu, kas ir iemīlēšanās, kas ir mīlestība, kas ir mācīšanās pielāgoties/sadzīvot/atrast kopīgu valodu. nevajag man stāstīt elementāras patiesības, man nav 15.man ir 45.

... Prieku var rast it visur... Viss atkarīgs cik paši esam iekšēji sakārtoti un cik pozitīvu lādiņu spējam nest un dot... Paši izejot no savas iekšējās pasaules arī veidojam vidi sev apkārt... Mēs jau apkārt redzam tikai sev pazīstamas lietas, jo cilvēka uztvere darbojas uz refleksijas( atspulga) principa - apkārt saskatam savu pašu iekšējo aspektu ārējās projekcijas...

Nu nē, lizette, iebildīšu gan, lidinās, un kā vēl lidinās, par spīti visam lidinās. Esmu piedzīvojis - bet tālāk nekomentēšu.

P.S. te nav runa par blondajiem kāposta taureņiem.

Ciešanas  daudz maz pēc kaut kā izskatās- pēc laika, kad  nervi ir nomierinājušies.. Tad var atskatīties un mēģināt izprast- kas tad tas beigu beigās bija, un - kādu labumu - pieredzi, izpratni- no tā visa var izlobīt. Bet pašas kā tādas- skaistas  tās tiešām nav, vajadzīgas- jā, noderīgas- arī varētu tā teikt, bet ne skaistas.. Priecāties par tādam štellēm vispār ir, hm, mazliet neadekvāti, ja nu kas...

aha, vilksvilks, arī kodes pieder pie taureņu sugas :D lai tik lido! vai t` man žēl!

es nezinu

ceturdiena... bez šáubám... tas taču ir tas par ko es esmu jau runājis, tikai citiem vārdiem... Tu saki - žandarmeŗija, es lietoju vārdu - okupācija

***
Žandarms ir tikai okupācijas ierēdnis...