jā, ne vienmēr materiālās vērtībās ir dominējošās, pat bērniem

Debīli ir jau tas ka dzīvo kopā tikai bērnu dēļ...    

Bērni bieži sāk klaiņot nevis aiz tā, ka nav ko darīt vai majās ir nelabvēlīga vide. Viņi to dara aiz vēlmes aizbēgt no problēmām ar kurām paši netiek galā. Un nevajag nemaz nelabvēlīgu ģimeni. Tas notiek arī labvēlīgās ģimenēs, kur ar ģimeniskumu viss ir kārtībā. Tā ir bērnu psiholoģiekā problēma un tāpēc vajadzētu griezties pie speciālista, nemaz nemēģinot to atlikt uz vēlāku laiku vai aizbildinoties ar naudas trūkumu. Acībredzot bērnam ir nepieciešama palīdzība un ģimene ar to galā var netikt. Bērni biežāk uzticas svešiem cilvekiem nevis ģimenei. Un nav vērts bērnam mēģināt uzspiests savu viedokli, apelēt pie kaut kādā vispārpieņemtām normām. Tas nepalīdzēs un mēģinājums būt ar viņu kopā un vairak pievērst viņam uzmanību arī nepalīdzēs. Jāātrod ir celonis un tikai tad ir jēga cīnīties ar sekām.

ak, kādas šausmas, teorētiķi! audziniet bērnus un nesaskatiet problēmu viņos!
bet neliegsiet sev iespēju patēlot viszinīšus!
kāpēc tad man viņi izstasta savu bēdu stāstu? varu secināt tikai vienu, aiz ikdienas rūpēm, naudas pelnīšanu utt, sava bērna problēmas neredzat!    

problēma ir tikai un vienīgi vecākos ... tas , ka domā , ka ir paši gudrākie paši labākie paši , paši ... vairāk par sevi neko neredz ...



lauvenek... bērni nebēg no problēmām , bērni bēg no mājām un vecākiem , lai viņi atmostos un meklētu , lai pamanītu ...
sākumā ... vēlāk jau pofog , lai nemeklē ... lai pi... s savā sulā ...

Brauduce atļaušos Tev nepiekrist. Diemžēl bērni bēg arī no problēmām un nevis vienkarši mājām. Nejau visi spēj iekļauties nežēlīgajā pieaugušo pasaulē. Arī pieaugušie ne vienmēr spēj izturēt dzīves reālos sitienus un tāpēc nereti sabrūk. Tikai atšķirībā no bērniem, pieaugušajiem parasti pietiek dzīves gudrības meklēt palīdzību pašiem vai tu pamana tuvākie un poalīdz. Ar bērniem ir sarežģītāk. Pat tie psihologi, kuri strāda mācību iestādēs bieži ir tikai kā formalitāte nevis reāli objektīvi verojoši un gatavi palīdzet paši bērniem. Nu nevajag gan vainot vecāku visa, jo vecaki nav vienīgie kuri ir bērna apkartnē. Vēl jau ir arī vecvecāki, citi tuvākie radinieki, nemaz nerunājot par skolu un visu pārējo.
Man ir priekš, ka beidzot bērnu palīdzības tālrunis ir ieviests tā nopietnāk un uz to patiešām zvana ļoti daudz bērnu meklējot kaut kādu atbalsta punktu kritiskajās situācijās.

118z pajautāšu Tev konkrēti . Vai ar visiem saviem bērniem dzīvo un esi vienmēr dzīvojis diendienā kopā, ka esi tik pargudrs un atļaujies nosodīt citus, kuri izsakās šai diskusijā?

118 uz dumjiem provokatīvem jautājumiem neatbild! bet ikdienā tiekas tieši ar tiem bērniem, kas bēg no mājām un tāpēc ir tiesigs teikt to ko saka! tāpēc teorētiķiem muldoņām var iebilst!

118z paldies par atbildi. Tikai to es varu uzskatīt ka publisku apvainojumu, jo Tev nav ne mazākās nojausmas kāpēc es saku tieši to , ko saku. Acīmredzot tā ir mana personīgā pieredze un ar teoriju un muldēšanu tai nav nekāda sakara.
118Z citāts:
kāpēc tad man viņi izstasta savu bēdu stāstu? varu secināt tikai vienu, aiz ikdienas rūpēm, naudas pelnīšanu utt, sava bērna problēmas neredzat!
citāta beigas
Vai nepastāstītu lūdzu kādas tad ir tās bērnu problēmas? Nepietiekoša kabatas nauda?
Nespēja izcelties ar kaut ko krutu savu vienaudžu starpā? Nelaimīga mīlestība? Vecāku nevēlēšanās iegādāties modernākos apģērbus? Kādas tad ir tās bērnu problēmas, par kuram viņi Tev var pastāstīt? Padalies ar savu pieredzi, nevis zākā visus par teorētiķiem un muldoņām.

dažreiz tā ir zināma stingrība mājās, kas liedz mājās darīt to, ko var atļauties kur citur... un atrasties CITUR ir daudz vilinošāk... tur var bučoties arī tad ja tev ir 13(ja ar to pietiek), tur var iedzert arī tad ja tev ir tikai 13...

problēmas sakne vecākos, bet ne bērnos! un kamēr to neapjēgsiet nekas nemainisies! īpāsi tas attiecas uz specīgām horoskopu zimēm, kas cenšas savai griba pakļaut visus un uztver spēj tikia savu vienigo patiesību!   

118- skaļi teikts:))))"kamēr to neapjēgsiet... "bet bez horoskopa zīmēm ir arī ascendents, katram savs:))) varu piekrist tikai vienam ,ka vide kurā bērns nonāk pēc piedzimšanas ,ir viss ietekmīgākais faktors visai viņa dzīvei... un no tā atkarīga personības izaugsme

118z tavs skatījums uz šo lietu ir pārlieku vienpusējs un tas neizskaidro kā rīkoties gadījumos, kad bērni dodas prom no mājām un nevēlas kontaktēties ar vecakiem un risināt savas problēmas. Ko nozīmē "censties pakļaut savai gribai" ? Vai ir pieļaujama 100% bērna brīva rīcība un vai ar to ir pietiekami, lai bērns nevēlētos doties prom?
Diemžel ar to nepietiek un ir ļoti tuvredzīgi ta domāt.

tuvredzīgi ir tie, kam berni klaiņo!   

118z ar tevi nav iespējama konstruktiva diskusija, jo tu nespēj tajā piedalīties. Tu man tikai un vienīgi sava un nedzirdi, kad tev stāsts, ka viss nemaz nav tik viennozīmīgi, ka pavirši skatoties var likties. Un tieši tādiem cilvēkiem, ka tev nāktos šajās diskusijās paklusēt, ja nespēj neko sakarīgāku par apvainojumiem pateikt.
salīdzinajumam. Viens pieaudzis un nobriedis cilvēks viena dienā zaudējot visu sabrūk un nespēj vairs tālākā dzīvē nekad atjēgties no tāda dzīves trieciena. Citam šads zaudējums dod spēkus un viņš turpmakajā dzīvē sasniedz vēl vairāk nekā būtu sasniedzis, ja nebūtu zaudējis visu un uzreiz. Un sāds iznākums nav atkarīgs no ta kādi vecāku šo cilvēku ir izaudzinājusi, bet gan no tā kāds pats šis cilveks ir sava dzīve izveidojies.

tāpēc jau mēs esam pieauguši ,ka mums tomēr jāmāk atzīt savas klūdas , apdomāt visu , izdarīt secinājumus ... arī skaļi bēnam pateikt ,ka esam klūdijušies, nepareizi darijuši daudzas lietas , mēģinājuši prasīt ko sazinko , kas pašiem nav izdevies... tā apmēram ... tagad jau daudz visādu gudru psihologiu , var jau pie viņiem griezties, tik neviens gan tāds nav satikts ...
bērnam nevajag psihologus , bērnam vajag vecākus , kas nesūta bērnus uz nometnēm , pie vecvecākiem , tai pat laikā paši laiž uz kanārijām , ēgiptēm ...
reizēm jau klaiņo arī ,ja fin. situācija mājās slikta , pie draugiem pabaro ...
...
vispār pati sapinos ar sliktām meitenēm tajā laikā ,jo tai meitenei bija forša mama, vienmēr varēja izrunāties, par visu , par puišiem , par visu, pa prasto parunāt, parstiem vienkāršiem vādiem , bet ne rupjiem , mamma ,kas sauca lietas iistajos vārdos , nevis fujinājās - tāda īsta krievu sieviete bija ...

Palasot šo un vairākas citas diskulapas, man 118z ir radies tādas dabas jautājums: vai ir kāda joma, kur neesi speciālists? kāds jautājums, kam nezini atbildi? kāda lieta, kas tev nav skaidra? Koa??
(un vai esi mēģinājis no tā ārstēties?)
   
Bet klaiņot jau mēdz ne tikai bērni, kam problēmas mājās, skolās vai kur citur... ir sapņotāji... tik bagāta fantāzija, kas pēkšņi ir aizvedusi pavisam kur citur...
Vai to var labot (un vai vajag?), mēģinot ievirzīt fantazētāju citā gultnē?

Sliktākais, ja bērnus vērtē pēc vecākiem un viņu dzīves veida. Īpaši grēko pirmskolas un sākumskolas darbinieki apzīmogojot bērnus pēc viņu vecāku novērtējuma.

Piektdienim ir taisnība. Arī šāda tipa klaiņotāji ir sastopami.
Man skolas laika bija klasesbiedrs, kurš regulāri neapmeklēja skolu. Vecaki domāja, ka puika ir skolā, skola tika uzskatīts , ka bērns ir nelabojams klaiņotājs. Bet puika tajā laikā sēdēja mājas bēniņos un aizgūtnēm lasīja grāmatas!Cik liels bija visu pārsteigums, kad beigu beigās tas viss nāca gaismā. Kāpēc viņš tā dara, ta arī nevienam nespēja paskaidrot. Bet nekas jau nemainījās turpinajuma - viņs tāpat turpināja sačkot skolu...

nezinu kāpēc īsti puikas klaiņo ... bet kaut kur lasiju , ka meitenes muukot no mājām ,ja bērnībā nav saņemti pietiekoši daudz glāsti un mīlestības... tad tiek meklēti tie agrie viltus glāsti pie puišiem , vai vecākiem vīriešiem ... kaut kur spaidīties arī varētu būt patīkamāk, nekā mājaas morāles kausīties ...
mājās draugus vest nevar , ka tik ko kāds nenozog , neviens no draugiem nav pietiekoši labs , nav no pietiekoši labas ģimenes ...