Es arī nesaprotu. Ir taču iespējas priecāties par izaugsmi un neredzētajiem "valsts" sasniegumiem 24/7, tēmu tēmas pilnas pierakstot, un šeit "mūžam ar visu neapmierinātajiem" iet ar lielu līkumu, bet kaut kā klusums un garlaicība kaimiņos. Ir aizdomas, ka pat pašiem lielpatriotiem īsti nav to lielo sasniegumu, par ko priecāties patiesībā, bet lai nu paliek.

Murminator, kādi nu sasniegumi pujeņu laukā)))) ziemā tas stāsts ir beidzies. ..
Un tad ir jālien uz citām diskusijām...

No bijušas valsts prezidentes puses, maigi izsakoties tas izklausās ne īpaši ētiski, ņemot vērā finansiālas iespējas un pašas postulēto dzīvesbiedra mīlestību. Nu tāda kārtējā āža kāja no maisa.
Citādi pansionāts nav nekas slikts. Tie mēdz būt dažādi. Vairums cilvēku tomēr vēlas mirt savà gultā. Ja vien vēl ir galva. Ja tās nav-tad jautājums apspriežams. Bet atkal-VVF kundze sevi allaž uzskatījusi par augstāku nekā sabiedrība, kuru pārstāvēja politikā.

VVF aizstāvībai tikai informēšu, ka ir vēl kliedzošāki gadījumi. Marks Rutte, kura 96g.māte bija pansionātā, kovidlaikā pat oficiāli paziņoja, ka izpildīs valdības prasības un viņu neapmeklēs. Nabadzīte tā arī nomira, dēlu neredzējusi...

Mahanta
Māte savu dēlu zin no dzimšanas. Piedeva-noteikti. Bet kam mums, NATO dalībvalstij, tāds -ehmm vadonis, kurš varas dēļ ij māti pārdos

Excuca, par mātes pārdošanu jāpiekrīt.
Mēs savu mammīti, zinot viņas diagnozi, ari aprūpējām mājās ..nolīgām kopēju. Par pansionātu nedomājām. Piebildīšu, ka ar prātu un saprašanu viss bija kārtībā.

Pat nesaprotu vai Mahantai ielikt zaļo vai sarkano īkšķi. Neko labu neuzrakstīja 😁. Likšu sarkano. “Vot”

Excuca, varēji jau ari nelikt neko)))) ne zaļu, ne sarkanu)))) viss līdzsvarā...

Ja cilvēks ir pārmērīgi sirsnīgs, labestīgs, iejūtīgs, nepārdos, svētums, tīrība, nekad, nemūžam - viņš nemaz netiks līdz reāli augstam amatam.
Gan jau NL ir ok pansionāti, māte un dēls garajā mūžā gana viens uz otru skatījušies un nāve tādā vecumā nav nekāds pārsteigums.

Vecs cilvēks, gan aprūpēts, pabarots, nomazgāts, var rātni nesēdēt savā gultiņā, bet psiholoģiski terorizēt savus tuviniekus. Vaira pati jūt, kā vairs nevar kopā.
Kas to nav izbaudījis, tas nesapratīs.
Kaut ko par šo tēmu pastāstīšu. No tā jautrākā .
Mamma mani nelaiž kaut kur braukt ārā no mājas, ilgākais - vienu stundu. Jā ilgāk, tad dusmojas, raud, un vis ko citu. Vakar. Biju izbraukuši div ar pus stundas. Atbraucu piecos. Mamma jau gultā, galvu apsegusi ar segu. Nerunā, neēd. Dusmīga.

Redzēja sapnī savu draudzeni Annu. Kā bija atnākusi, kaut ko prasīja un tad sāka viņai plēst matus.
Nevaru iestāstīt mammai kā tas bija sapnis. Bet Anna grib atbraukt ciemos. Kā lai es Annai pasaku lai nebrauc, kā mamma ne par ko uz viņas dusmīga.
Vienreiz cepu kotletes. Mamma skatās īstās latvju saimnieces pa TV un snauž. Aiznesu viņai kotletes un mamma sāk kliegt - Es to neēdīšu. Tu gribi mani noindēt.(Viņa domāja ka es no televizora latvju saimniecēm)

Tā dažreiz iet ar veciem cilvēkiem. Labi ka neesmu viena. Ir atbalsts, arī psiholoģisks, no citiem mājiniekiem. Varbūt nevajadzēja šo rakstīt. Bet sanāca. Vēl jau spēka pietiek, lai visu pārdzīvotu.

Turies, labrenci. Zinu, ka viegli pateikt, bet mēģini emocionāli distancēties un neņemt pie sirds. Tur jau tas āķis, ka tieši šïs personības izmaiņas pieņemt visgrūtāk. Pamperi un barošana ar karotīti vēl tā, bet noskatīties, kā pārvēršas tuvs cilvēks... ehh. Smagi.

Mani dieviņš pasargāja no šīm personības izmaiņām...

Štrunts par visu pārējo, bet mamma vairs nezina manu dzimšanas dienu. Neatcerās ka viņai piedzima meita. Tas ir kā daļēji jau zaudēt māti.

Jā. Smagi. Sargā sevi. Viņai šobrīd viss ir ok, savā pasaulītē, kas sarūk aizvien mazāka ar katru dienu. Bet Tev jāsaglabā sevi un savu veselo saprātu. Pieņem, ka mātes jau praktiski vairs nav. Ir cilvēka fiziskā čaula, kuru ar cieņu jāaizved līdz ceļa beigām.

Mana mamma arī ar mums nu drīz 3.gads būs kā dzīvo. Pilnīgi akla, orientācija telpā nav gandrīz nemaz, personības izmaiņas arī ir, viņa balsis dzird, naktī sarunājas ar kādu, saka, ka kāds ir istabā

Cālī bija madāma, kura teica ja māte nespēs vairs pati sevi aprūpēt uz pansionātu prom, viņa savu dzīvi uz pauzes nelikšot

Mana mamma arī aizmirsa kurā datumā mīļajam mazdēliņam dzimšanas diena, man šķiet viņa arī nezin cik gadu man paliks

Ibica, tā viņš ir... Ko padarīsi🤣