Super atmiņa,Haijam !!!

..es vēmu LAZos..un PAZos!!!

diemžēl - tas, ka autobusos nāk vēmiens, nav tikai atmiņa.. bet tagad tie lodziņi lielāki.

Bet es uz laukiem pie vecmāmiņas braucu ar... RAFU... koka busu... kāds ceļa posms bija TIK briesmīgs, ka buss lēkāja pa dzīļām bedrēm. Es sēdēju pašā aizmugurē, un vienā mirklī mani ar pakrūti uzmeta uz nākamā sēdekļa atzveltnes. Man aizsita elpu... domāju, ka beigas gan, jo autiņā cilvēku nebija daudz un kasiere(tādas vēl tolaik bija) sēdēja pašā priekšā. Neviens nemanīja, ka es nevaru paelpot. Sāku visādi locītiesun pēc brīža atguvos. Tas bija TĀDS pārdzīvojums, ka atcerēšos līdz kapa malai.

Nu ja, tie izvirdumi tais autobusos bij . Un , kad biju mazs , tad domāju , ka to sliktumu antifrīzs izraisa ,jo ikariem kaut kur priekšā pie voģilas bij uz stikla rakstīts-antifrīzs!
Centos izvairīties no braukšanas ar dzelteno monstru.
Vecie troļļuki gan patikās-sēdekļi kā dīvāni , un nekādas smakas

Labās atmiņas
Mūsu jaukajā rajonā -trīs ielas +divi krustojumi bij restūzis , uz kurieni pa dienu gājām supersalčuku ēst ar dažādām piedevām+ tas fakts , ka restūzis ir ciet , un tevi laiž pa BLATU !
Un vēl- blakus ielā bij " Pelmeņi" - tur tad nu gājām ēst,kad vecāki visu dienu pa darbu!
Veidu bij kādu 5-6 - bij labi!

nu matadoriņ,autobusi jau uz laukiem tādi gāja,bet kases aparātū tur nebija .tur bija tantes ar ādas(?)somām pāri plecam krustām un kad tu esi pāris stundas uz laikiem pa šķembu ceļu nokratījies,visas ciemkukuļu somas un visas glaunās pilsētas drēbes baltiem putekļiem klātas... un kad esi izsēdināts kādā nebūt pagriezienā ’’uz pieprasījumu’’.tad radu onkulis jau gaida ar motocilku atbraucis un visu blakusvāģi.jautri bija.

un vispār,es teicu,ka lotārs nevar atcerēties nevis matadors... ja nu jūs iespējams esat viens un tas pats jeb ne viens ne otrs.

Un tantēm (vismaz manos autobusos) bija aparāts,ar līdzīgu telefonam ripuli, kur babulis uzgriez biļetes cenu un "izprintēja" biļeti

... lielāka daļa šo kasierīšu bija lielas apmēros... vismaz manos autobusos

Man no taam stiklu buurkaam garshoja tomaatu sula,veel saaliti pieber..njam njam..

... jā, tomātu ar bija topā... eh

Atceros,lai nopirktu saldeejumu,bija jaastaav milziigaas rindaas..Un ,ka zinaajaam kaa muusu mazpilsstaa buus saldeejums,jau agri modaamies un gaajaam staaveet rindaa...

Atceros,ka maaciijos tehnikumaa..Ar draudzeneem nobastojaam skolu..Aizbraucaam uz galvaspilseetu,lai piena paviljonaa ciisinjus ar kgegeliiti uzeestu... Smiekliigi tagad atcereeties. .Bet bija baigi garshiigie...

mmmm... gribu dzīvot Padomju Savienībā(es kā tas mazias puisītis anekdotē)

un ja vēl bij tas saldējums ko uz vietas krāmēja vafeļglāzītēs... varēja arī glāzītes tukšas nopirkt.neatceros tik cik maksāja... bet tas saldējums bij daudz garšīgāks par jau safasēto fabrikā.

Es gan negribu tur dzīvot, kaut labo atceros... moš tāpēc, ka jaunība bija

Saldējumu izsvēra vafelēs... uz ielas, no tādiem metāla trumuļiem... to bērnības saldējuma garšu vēl atceros... bet šodien tādu reti var baudīt...

dēļ saldējuma

Jaa jaa,pa ko es saku vafelju saldeejums..Kas var laabaaks buut pa to...

Veel garshiiga bija Bauskas razhotaa limonaade Vaveriite... Maksaaja 0.35 kapeikas... Veel atceros shokolaade,tipa piena vai..Bet leetaa bija ar 0.35 kapeikas..To vareeja eest kaa maizi..Vel konchinjas bez paiirisha bija njamiigas...