..tomēr bija arī vērtību skala,kaut kādas sabiedrības normas,
uzmanīgu dara cilvēki,kuri ar vienu rokas vēzienu visu to tā viegli aizslauka un saka-<<fui,cik tie bija slikti laiki>>... ja paskatās uzmanīgāk,vai tik tie paši to pašu nesaka arī šodien
bet ne par to runa... es iemācījos darba tikumu,iemācījos novērtēt,ka nekas no gaisa nekrīt,iemācījos,ka jāmācās arī taupīt... ai,es jau te kā vecene sāku runāt,bet tagad ir sajūta,ka dzīvojam vienai dienai..
.nekas nav pamatīgs... tie mani novērojumi... pie tā palieku
tikai man žēllaikam,ka manos bērnos es vairs to neredzēšu... bet varbūt ne tā skatos
uzstādu pārāk augstu latiņu
nekas tā pat netika dots