atceros Andropova laikus,kad bija noteikta alko norma ... tas arī bija šovs... un mūsu darba laikus kontrolēja... mums ātri bariņš darbinieču uzcepa-<<nenormēts darba laiks>> bet zinātniskie līdzstrādnieki kā sēdēja jau no rīta 9 kafē ,malkojot rīta kafiju un devās mājās jau ap 16.,tā arī turpināja... dienesta romāni plauka pilnā sparā...

NO bērnības atminos, ka pa TV bija foršas pasaku filmas

Mīļākās končas no bērnības man ir bijušas bārbelītes Šokolādenes slēpjot no brāļa skapī pēc entiem gadiem bija jau baltas...
Hmm varbūt rozeroze jau minēja par tām ledenēm, kas bija kā kapeciņas dažādās krāsās... Kāsaucās es tik tiešām neatceros... biju vēl par mazu lai domātu, ka vajag atcerēties...

Atceros saldo krējumu pudelēs, kefīru tādās pakās ar itkā zaķkāpostiem virsū un garšigas maizes smaržu

domāju,ka tu,mocca,domā par monpasjē.. .plikās šokolādes konfektes-<<studentu lācīši>>,bārbeles,teātra,starta(visgaršīgākā s man). ..tev ,mocca,varēja interesēt košļenes... atceros savu meitu... ka pie kasēm bija,liekas,pirmās bija igauņu,tad viņai noteikti vajadzēja

kafijas krējums... mana izsmalcinātā Rīgas ome vienmēr lēja pie kafijas...

jā,labi,ka man bija tā Rīgas ome,kura ciemojās pie mums pa vasarām... visādas fiškas samācījos ... otra omīte-mīļā babiņa bija vnk lauku sieva

Nu gan jūs laižat,krējums paciņās tie jau vairs nebija īstie padomju gadi,es atceros ka muterītei par darbu deva kautkādas aizdevuma obligācijas un jā arī bija krējums veikalā tad stikla burciņās un koču vietā cukurgraudu varējā kādreiz nočiept bet tomēr bija forši..:))

kafijas krējums pudelēs ... kafijas pupiņas maisiņos... čaļi čiepa ,lai uzkošļātu pēc smēķēšanas

..:) es nātras pēc smēķēšanas košlāju,laikam tādēļ vēl tagad veselība turās... :))

mēs saujām magones ēdām

Aaaa!!narkomāni!!! bet mēs arī tāpat ēdām un neviens nelika nopļaut..:))

nezinu,kurš to izdomāja no mums,bet atceros,ka runa bija par to,lai nenāk miegs,tad jāēd tās magones... tā mēs tur stūķējām... lai līdz naktij varētu patrakot

PSRS laikos bija bezmaksas mediciina, leeti komunaalie maksaajumi, leeti beernu daarzi un sievietes gaaja pensijaa 55 gadu vecumaa, pie tam vareeja par to naudu izdziivot un vareeja arii straadaat, ja veeleejaas. Vairaak neko labu neatceros.
Bet ja buutu jaauzskaita, kas bija slikts, tad pirksti nogurtu rakstiit.

Ansim un Buldukam bija forši -- mīksti un silti -- purni. Abi bija kolhoza zirgi, atņemti manam Papam/mātestēvam, kurš abus no kumeļiem bija izaudzinājis... Ansis varen precīzs un mierīgs bija aizvagošanās un atvagošanās, spīļarklā gāja kā ar līmeņrādi regulēts... Bulduks īstajā vārdā bija Buldogs, ar beļģu vezumnieku piesmeķi ciltsrakstos, triju tujāko pagastu stiprākais vilcējs, pasaku milzenis pinkainām kājām. Kad abus sajudza kopā, sevišķi siena laikā, skaistu-u-ļis Ansis bij mazliet maita, vienmēr manījās pussolīti tā kā iepalikt, jo Bulduks vilka uz šo neskatīdamies... Kad Hruščova kukurūzas un ciematošanas laiku sākumā uz kautuvi vienā naktī deportēja visus staļļa zirgus, pirmajā vakarā Paps izdzēra polšu, kaut nebija darījis to gadiem, nekādu reibumu neviens nebija manījis. Vairākas nedēļas Lapiņu Mārtiņš turpināja agros rītos iet uz stalli, uz tukšajiem Anša un Bulduka steliņģiem... Pats Mārtiņš mira pēc 3 mēnešiem Kuldīgas slimnīcā no leikēmijas/asinsvēža... Tieši tā polša dēļ ciema bodē pirmoreiz nofiksēju šņaba cenu -- 3,07 urbļi.

malipka ... Visu nosaka personības, bet Latvijā viņas nedzimst.
eto uže najezd!
cik nu labas var būt atmiņas, no kurām vemt gribās. man no padomju okupācijas laika žēl aerosola "контакт" (tagad ne sliktāki, bet dārgāki!), aerosola "disco", bezmaksas izglītības un zinko - padumjajā laikā es filmēju uz 16 mm un par filmām man nebija jāmaksā!
http://www.youtube.com/watch?v=...kHD5nd3QLTg
Y, vēl viena lieta - katrs inteliģents cilvēks lasīja samizdatus, tamizdatus, našizdatus un vašidatus un zināja, kuras inosrankas nummurā ir kas jēdzīgs - tagad pagrūti - gar centrāl kolhōz tirgu nevar noiet, ka kāds nebaurotu "эзотерика не нужна?"!
un pats galvenais - toreiz bija, lai vārga, tak tomēr cerība, ka tas murgs reiz beigsies. tagad nav.

... toreiz bija, lai vārga, tak tomēr cerība, ka tas murgs reiz beigsies. tagad nav.

Labi teikts... , lai arī neesmu tik liels pesimists un tomēr gaidu kādu brīnumu...

es jau aceru, bet!
Сами Сосрали, Сами Работаете!

Harald! Iespējams esi autōrs šā gada te labākajm politcitātam: "Pats galvenais - toreiz bija, lai vārga, tak tomēr cerība, ka tas murgs reiz beigsies. Tagad nav. "

Prōzit, Veci!

paldies, to es jau sen!

Harald, arī vecu bilžu, tāpat kā citu ideju nav: ir vienīgi tiešām labas un pārējās.

rozerpze!


Tēmas: 3
Ziņas: 6106 09.07.2010. - 09:57:17
man prieks,ka man bija iespēja dzīvot tajā laikā. ..tomēr bija arī vērtību skala,kaut kādas sabiedrības normas, uzmanīgu dara cilvēki,kuri ar vienu rokas vēzienu visu to tā viegli aizslauka un saka-<<fui,cik tie bija slikti laiki>>... ja paskatās uzmanīgāk,vai tik tie paši to pašu nesam

vienkārši respektēju Tevis teikto...

==========
nu ir Tev taisnība-IR

Negribās muti vērt vaļā-..a mož kāds/a apvainosies;P

... un veel..
Atceros savu pirmo foto"kameru"-Smenu...
Tā lika piiplim domāt:D