kaut arī laikam jautājums bija domāts vīriešiem domas panesās šajā virzienā...
Esmu dzīvē apdalīta ar šāda veida dāvanām.           Viss garām un jau par vēlu!!!    
Škrobe.

Man vispār nepatīk, ka dāvina griestos ziedus. Nevaru noskatīties kā palēnām tie vīst. Ideāls variants dāvanai - orhideja podā. Zied nepārtraukti jau trešo gadu no vietas!!! Kā paskatos - tā atceros dāvinātāju.          

matador, tad jūs ar jaceku vienādi... viņam ar nav nācies    

malipka, gan jau ka sievietes ar grēko un domā, kā atpirkties...    

vai tad tāpat vien vairs neviens neko nedāvina/ ne sieviete vīrietim, ne vīrietis sievietei?

Tu no manis matador tikai atpirkties vēlies    

Arī tāpat dāvina gan jau...    

Es, no Tevis...          ?!
Neglaimo sev    

gribas sastrideties un dabuut davanu   bet laikam neizdosies..
bet kaut kad ja ir gan gadijies..
davanas bija smukas..   

Atpirkties ar ziediem, dāvanām muļķīgi un nevajadzīgi. Nu teiksim uzdāvinu gredzenu, it kā baigi forši, bet kā viņa katru reizi paskatās uz šo DĀVANU tā atcerās to starpgadījumu. Priekš konflikta atrisināšanas ir mute un abu vēlēšanās to darīt.   

A ja satrīdas un to dāvanu nedabū, ko tad?    

es vispār nesaprotu to domāšanu, ka vīrietis ir tas, kas vienmēr par kaut ko vainīgs, tas, kuram jāatpērkās, kuram jāpērk savaām draudzenēm vai sievietēm zābaciņi, kažoki un zeltlietas un ja to nedara tad tiek uzmesta lūpa un vīrietis vairs nav vīrietis.
tas tāds viduslaiku stereotips, kad sievietes pašas neko nevarēja, nedarīja, sēdēja iespīlētās kleitās un izšuva mutautiņus.
pati pelnu- pati pērku! un to, ko vēlos.
un ar šādu nostāju man vienmēr ir dāvinājuši-vismaz ziedus jau nu noteikti un daudz.

kenzo, par ko Tev tie ziedi, par to, ka vainīgs, vai par to, ka patīc?

Kāpēc nevar sev paglaimot    ?

Kenzo dāvināja ziedus, lai liek mierā...    

Nu ja kāds uztver dāvanas kā atpirkšanos, vainas nogludināšanas paņēmienu un nevis kā uzmanības, cieņas, simpātijas un galu galā mīlestības apliecinājumus, tad ta jau ir katra privāta problēma.
Tad jau mēs visi esma pērkami - vīrieti var nopirkt ar garsīgam vakariņām, kaislīgu seksu, kopā pavadītu vakaru skatoties kādu viņam tīkamu TV pārraidi vai ko citu tikai vīrietim tīkamu, bet sievieti -ar ziediem, prezentu, dāvanu, kārotu izklaidi vai braucienu. Visi ir pērkami jau kopš bērnības, jo bērnam nereti saka , ja izdarīsi to, pretī saņēmsi to.
Ja visu uztver ka pirkšanu un atpirkšanos tad tā arī ir, ja to tā neuztver, tad tā tas nav. Viss ir atkarīgs no cilvēka domāšana. Uzticēšanos un piedošanu nevar nopirkt. Tā vai nu ir vai nav tāpat, kā mīlsetību nevar nopirkt, jo tā nav pērkama.

>kenzo-white
Tā ir old-school domāšana - vīrietis vienmēr ir vainīgs un kaut ko parādā,jo tāds nelietis ir piedzimis,bet viņas ir svētās, un nimbu mājās ledusskapī glabā,lai nesabojājās          

Palasot iepriekšējo lapu jāsāk domāt... moška jāsāk sliktāk barot, lai nedo Dievs nepadomā ko sliktu...    , ka atpērkos...    

matador protams ka Tu esi vainigs            

Vienmēr jāmekļe vainīgasi? Uzspēlējam spēli. Davai es būšu visā vainīga. Bet jūs no manis atpērkaties    Kurš ar ko...

un ta lauvenek, turpina manis pateikto arī trešaja lapā...
Katrs jebkuru uzmanības apliecinājumu uztver caur savu domāšanas prizmu... un ja jau viņš to uztver ka atpirkšanos, tad arī pašam laikam ir iemesls otru vērtēt ka grēkāzi... Tiešām stulbums, ja nespēj sevis izvēlēto pieņemt kā godīgu... Katra paša problēma...