Tu runā par sevi, jo es neuzskatu sevi par garlaicīgu. Tad jau atrodoties šeit, esi tik pat garlaicīga, savādāk nebūtu šeit laika pavadīt. Runā tikai par tiem vīriešiem ar kuriem, tev ir bijusi saskarsme, bet ne pa visiem.

mēs visi savu reizi esam interesanti, bet savu garlaicīgi-darbos piekusuši

"Esmu rakstniece..!!" (c. oderixa, 6.lpp. pašā apukšā)
 bet es esmu kosmonauts! 

Un no lidojumiem brīvajā laikā > sētnieks! (protams, bezgala garlaicīgs sētnieks, kā jau tas Tautā (atbilstoši šim zīmogojumam) pienākas).
Bet atšķirībā no Svētuļa to nekautrējos atzīt, lai gan Svētā garlaicība spiežas pa visām viņa rakstu vīlēm.., .  

Atgriezhoties pie saakotneejaas teemas - garlaiciigi viirieshi. Ja viirietim pa iistam kaada iepatiikas, tad gadaas, ka lielaakais aspraatis un muldonja kjuust par shljupstoshu un garlaiciigu nelgu.
Kjirsiitis var mierinaat sevi ar domu, ka visiem tik ljoti patiik...

vēzi, ja tas process ievelkas(šļupstēšana), tad tā ir diagnoze

Ir jau arī garlaicīgas sievietes, bet tas labojams ar pacietību

Dažas lietas, ko cilvēki dara, kad ir garlaikoti: ēd, lai arī nav izsalkuši.
Skatās sliktas filmas. Slēgā TV kanālus.
Šķendējas par lietām, kuras varētu darīt, bet nedara.
Guļ vairāk, nekā nepieciešams.
Zvana draugiem un apnīk viņiem.
Dodas iepirkties...

..un iekopē visādus sūdus, kur vien var...

... un vecenes uztraucās nevis par savām lietām, bet pilnīgi uz viņām neattiecošām lietām... un komentāriem pelējuma dēļ un savu nerealizēto sapņu dēļ...

Pirmais garlaicības paradokss ir, ka lielāks gandarījums spēj nest tikai lielāku vilšanos.
Mūsu vēlmes nekad nebūs apmierinātas. Pasaule noliedz mūsu alkas.

Un, jo izmisīgāk mēs cenšamies izvairīties no garlaicības, jo vairāk mēs sev radam
tukšu stimulāciju pasauli, kas šķietami tikai izraisa vēl vairāk garlaicības.
“Avārijas kultūra, ” saskaņā ar Artūru Kroukeru, “mūsdienu sabiedrība,
kura vienlaicīgi pārdzīvo fatālu paātrinājumu un galēju shutdown.”
Šādā kultūrā mūs nepārtraukti pārņem krampju lēkmes, kurās mēs esam savaldzināti,
bet nejūtīgi, uztraukti, tomēr garlaikoti, vienmēr “uzņemam ātrumu līdz bezdarbībai.”

Piemēram, es to uztveru kā pašsaprotamu lietu, ka puisim ir meiteni jāuzrunā un par sevi jāieinteresē.
Vai tiešām viņi domā, ka paskatoties profila bildi (ja vispār tāda ir redzama) meitenei uzreiz žoklis atkaras un viņa sāk sapņot par kaut ko?
Cik nu te esmu, neviens puisis nav spējis ar saviem tekstiem par sevi ieinteresēt. Es rakstu par puišiem plus mīnuss manā vecumā.
Diemžēl jāsaka, ka ārzemju vīrieši to māk labāk, viņi bieži mēdz pastāstīt par saviem hobijiem, ceļojumiem, interesēm, kaut vai vienkārši par savu dzīves izpratni utt.
Visu laiku nāk kaut kādi paziņojumi par to, ka kāds grib iepazīties un tiek sūtītas bezjēdzīgas virtulas bučas, bet uzrakstīt un pastāstīt par sevi kaut ko sakarīgu gan neviens nav spējīgs!

kriksi, mēdz būt vēl trakāk... kad tevi sāk pratināt, kur strādā, kur dzīvo utt, pats pretī par sevi neko, vai izvairās... sākumā mēģināju ar šitādiem sarunu kaut kā uzturēt, bet tas vienkārši izbesī...

prātoju, ķirsīt, nez tiem izpārdošanā izliktajiem puišiem uz galvas ar jāprot stāvēt, lai ieinteresētu?

piektdien, a tu varētu?)))

nevarētu gan...
Bet ja es būtu attiecīgā vecuma puisis ar vajadzību un vēlmi ar ķirsīti iepazīties, tad es nedomātu tādās kategorijās "kā par sevi ieinteresēt", bet vienkārši sāktu sarunu un abpusējā sarunā gan jau tiktu skaidrībā (pie kam nav izslēgts, ka puisis nospriež - garlaicīga meitene) - turpināt sarunu, lai iepazītoes tuvāk jeb nē.

ķirsītim-bet varbūt jāiet sabiedrībā ar vienaudžiem, tak brīvdienās tik daudz pasākumu, nu kā tas cilvēks, kas Tev raksta var zināt par ko interesējies-domās -rakstīšu par ceļojumu -domās lielās, par mācībām -bet varbūt jau beidzis, par darbu -diez vai būs interesanti-man kādreiz dēls ir teicis -saraksta vai 2 lapas ceļojuma piezīmes, bet, kad sūtu vēstulīti, iespaids, ka nu neko nav redzējusi, nav sajūtu, un joprojām gribētos teikt -šis nav jaunu cilvēku saits

garlaicīgu un īslaicīgu vīriešu definīcijas studijā!

Ir pieredze ar to ārzemju vīriešu daiļrunību, tā reizēm līdzinās tai daiļrunībai, kura plūst no mūsu ieslodzījuma vietām, kur daiļas vēstules reizēm raksta pat kolektīvi )), nu pilnīgi bez seguma.

Bez kada seguma?

Kirsit, a ko Tu nac pie pensjiem sudzeties, te jau parsvara antikvariats diskusos sez?!