atgriežamies pie tēmas... pieciest un tikai citu bērnus ? man domāt, ka ir kaut kas vidējs starp pieciest un mīlēt... es tiešām nemīlu bērnus - vispār nemīlu, ne savus, ne citus, bet nav arī tā, ka pieciešu... bērni ir cilvēki, tādi paši, kā mēs - ar lielo burtu C... gribēti, vai ne īpaši viņi šai pasaulē ir ienākuši... un līdz ar ienākšanu viņi ir kļuvuši līdzvērtīgi jau esošašajiem cilvjiem... es bērnus nemīlu - es cienu viņu tiesības būt, es atzīstu viņus par turpnātājiem, galu galā - es uzticu viņiem nākotni :)
vai tas ir maz ?