pilniigi piekriitu!var miileet tikai savus beernus...

nezinu. mani draugi ļoti labi ir satikuši ar maniem bērniem. meita pat turpina kontaktēties. dēls ir atturīgāks pēc dabas.

spatifila nu es jau par to ari saku satikusi,piecietusi,sapratusies u.t.t..un ta..bet lai sacitu ka miilees..un miileet..

Man gan šķiet, ka šajā gadījumā nostrādā, kāds ir kurš cilvēks. Mums par savējiem reizēm kļūst arī sveši cilvēki. Tas pats var būt ar mīļotā cilvēka bērniem.    

satikt nav tas pats,kas miileet... attieksme taapat ir atturiiga.

bet vai tad ar to nepietiek? laba satikšana. man nemaz nevajag, lai viņš mīlētu viņus kā savējos. bet cienīt kā personības un būt labs draugs - tas taču ir ļoti daudz.

viņi rūpējas par maniem bērniem, kamēr bijām kopā. dažos gadījumos - vairāk nekā es esmu uzskatījusi par nepieciešamu. es varu teikt tikai labus vārdus.

lila... pienem cilveekus taadus,kaadi tie ir... un tad viss buus forshi...

nu bet es par ko ??es jau saku ka var but ij laba satiksana ij viskaut kas bet ne milesana..

Montekristo, Tev šķiet, ka es to nedaru?

lilla... Tu raksti-Mums par savējiem reizēm kļūst arī sveši cilvēki. Tas pats var būt ar mīļotā cilvēka bērniem... tad pienem taadi,kaadi ir un nebuus sveshi... jo viss saakas no cilveeka pasha... nepatika,launums... utt...

Man arii liidziigi... miilu tikai saveejos... paareejos piecieshu vai nepiecieshu...

Montekristo- viena lieta ir pieņemšana, otra- kļūšana par savējiem- nu tas, ko varbūt pat varētu apzīmēt arī ar vārdiem- es mīlu šo cilvēku    Es varu pieņemt jebkuru, bet ne visi man būs tuvi...

Šajā tēmā laikam būtu svētīgi aplūkot divus dažādus aspektus. Divu cilvēku attiecības, kopdzīve, ja bērni vēl ir mazi un apgādājami. Un otrs- attiecības ar personībām- mīļotā cilvēka pieaugušajiem bērniem.

maziņš jau arī ir personība

Kaut kā nav sanācis ar tiem citiem berniem... Ir tikai savi. Un jau veselas piecas ir arī mazmeitiņa. Un tā nu ir gluzi savējā!
Bet man nepatīk vārds pieciest.. Tas ir kā zobu sāpes. Ja es darbā tikai pieciestu citus bērnus, diez vai varētu normāli strādāt. diez kada būtu vecaku attieksme pret šādu pieciešanu? Es, saprotams, nemīlu visus skolas bernus, bet es vinus uztveru ka līdzcilvekus, sadarbības partnerus ar kuriem sadarbojas...

Ok, ok maziņš arī ir personība. Labi. Formulēšu nedaudz citādāk. Attiecības ar otra cilvēka bērniem, ja viņi IR, vai ja viņi NAV no Tevis atkarīgi. Materiāli, morāli un visos citos iespējamos veidos.

..bet pieciest skan kaut kā auksti. cienīt un atrast kopēju valodu ,jau kaut kā savādāk. dažkārt cieņa pāraug arī citās jūtās

Jā, es arī domāju, ka "pieciešana" ne pie kāda laba gala nenoved. Ar laiku.

nu man pasai nav bijis neviens svess ne jamil ne japiecies ne japienjem..taapat es saveejo kad auga nevienam neliku ne mileet ne pieciest ne pienemt   
es tik domaju ka grutaak tomeer viriesiem sai sajaa juukoso attiecibu un laulibu laikmetaa..
jo parasti viiriesi ir tie kas sak kopdzives gan ar citu sievieti gan vinjas beerniem..
bet savkaart ar vinja beerniem dzivo svess virietis..
baigais kiselis..
piekritu citzuzei par pieaugusajiem un augosajiem berniem..
ta ir milziga atskiriba..milziiga