Anksunnamuna...
1. ... Tu jau pateici tikai vienu pusi: jā, aizgāja pirms čaļa iešanas krievos divi uz balli, pabučojās... varbūt ne tikai... un čalis prasīja, vai gaidīs/sagaidīs? Tā jau nebija problēma, ka pavaicāja... Problēmas daudzos gadījumos abiem sākās, ja meitenei nebija dūšas atbildēt: ko gaidīt un kāpēc? Vienkārši nebija prasmes normāli/atklāti sarunāties...
2. Pati cerība vai prasība gaidīt? Tolaik dienēt gāja 18, mazāk 19-gadīgi. Visbiežāk puikas ar spalvainiem riekstiem fizioloģiski, bet galvā -- puikas, kam vakar mamma no rīta vēl brokastu taisīja un vakariņas, pirka kurtkas un botas... Puiki lielākoties pat kaut cik patstāvīgi neko nebija darījuši un "gaidīšanas" prasīšanas vilnim pakļāvās kā masu modei. Tāpat nenopietnākie meiteņi solīja bez domāšanas.. -- tobrīd labi, ērti... un tikpat bezatbildīgi. Pavirši funktieri visapkārt. Bezatbildīga romantika, gaisā pasista.
Protams, katrai situācijai pietiek piemēru, -- gan tādu, gan shit-ādu... Un kur vēl senču, radu, draudzeņu un čomu tikpat mazatbildīgie padomi, ar kuriem daudz s*du svešās dzīvēs sataisīts...
0
0