Vai mīlestība nav pašmotivācija? / 20
18/03/2010 15:08 | Diskusija lasīta 4467 reizes
Man tāda doma radās pēc dokumentālās filmas par mīlestību noskatīšanās. Tur zinātniski skaidri pierādīja, ka iemīlamies ar smadzenēm. Un tad jau sanāk, ka mīlam arī... Vienkārši motivējam sevi ar prātu mīlēt tieši šo cilvēku, nevis citu. Kā jums tas patīk?
Atbildes (67)
iemīlamies ar smadzenēm. Un tad jau sanāk, ka mīlam arī.
to var apšaubīt. bet galvenais - kādi zinātnieki, ar kādām metodēm, vai bija kontroleksemplāri, kā ar eksperimenta rezultātu atkārtojamību.
tas, ka ar smadzenēm, ne obligāti nozīmē ka motivējam, ka sevi un ka ar prātu - smadzenes atbild arī par elpošanu miegā, par reflektoriskām kustībām un par zarnu peristaltiku!
to var apšaubīt. bet galvenais - kādi zinātnieki, ar kādām metodēm, vai bija kontroleksemplāri, kā ar eksperimenta rezultātu atkārtojamību.
tas, ka ar smadzenēm, ne obligāti nozīmē ka motivējam, ka sevi un ka ar prātu - smadzenes atbild arī par elpošanu miegā, par reflektoriskām kustībām un par zarnu peristaltiku!
0
0
Ube! > :) Par zinātniekiem, kurus iespējams mīlēt, parunājoties un nekašķējoties!
"Kam nav galvā, tam starp kājām." (Ete)
Ja ir vienīgi galvā, bet starp kājām nekā, -- tikpat bēdīgi, vismaz -- mazjēdzīgi.
Reti jau gadās, ka starp kājām tikpat interesanti, kā galvā, bet tie retumi ir pacietīgas gaidīšanas un vaktēšanas vērti: atliek vien pašam, kad sagaidīts pienācīgs mērķis, laikus trāpīgi izšaut.
"Kam nav galvā, tam starp kājām." (Ete)
Ja ir vienīgi galvā, bet starp kājām nekā, -- tikpat bēdīgi, vismaz -- mazjēdzīgi.
Reti jau gadās, ka starp kājām tikpat interesanti, kā galvā, bet tie retumi ir pacietīgas gaidīšanas un vaktēšanas vērti: atliek vien pašam, kad sagaidīts pienācīgs mērķis, laikus trāpīgi izšaut.
0
0
Es tikai divas reizes mūžā esmu iemīlējusies no pirmā acu skatiena, tā pirmā reize bija ļoti sen, tā otrā vēl joprojām turpinās Pārējās reizēs tomēr prāts ir stāvējis kaut kur pavisam tuvu blakus, un patiesībā ir jāatzīst, ka tā tomēr īsta mīlestība no manas puses nav bijusi, īpaši, ja es zinu, kāda ir tā, kurai prāts blakus nestāv.
Pārējās reizēs tomēr prāts ir stāvējis kaut kur pavisam tuvu blakus, un patiesībā ir jāatzīst, ka tā tomēr īsta mīlestība no manas puses nav bijusi, īpaši, ja es zinu, kāda ir tā, kurai prāts blakus nestāv.0
0
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2026
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni