..ete... nevisiem pietiek naudas,lai sarunaatu kaprachus(peec pasuutiijuma),... parasti bedri rok zinaami viirieshu dzimtes paarstaavji un aizrok taapat,mainoties... un pareizi mariins saka,neies jau smalks kungs blameeties-laapstu rokaa tureet un smeereet savu smalko kostiimu... no malas ienjirg patiik daudziem... es nerunaaju par bagaatnieku beerem,... kaa vienmeer-viduveejiiba...

Apžēliņ, neko es neņirdzu. Bērēs vienmēr jau iepriekš ir sarunāts, kas darbosies pie kapa. Nekad neesmu pieredzējusi, ka nav kas aizrok kapu. Un es neesmu nekāda bagātniece. Beidziet man uzbraukt!

Jana0123! ... > :) Ir arī tādas apbērējamās vietas, kur tuvumā nav vairs neviena, ko par kapraci sarunāt -- ne par naudu, ne par polšu... Tuvinieki apbedāmo vēlas rakt dzimtas kapos, vai apbedāmais pats to testamentā/pēdējā gribā norādījis... Ar savu mežatanku esmu limuzīnus vilcis no "lielā" ceļa pa mazajiem līdz tādiem kapiņiem un atpakaļ, arī nešķirojot, vai kādā no tiem limuzīņiem bija vai nebija tie, kurus aiz rokas noturēja.

sen zinams ka laivinkurpes nedrikst vilkt plikaas kajas... tas ir galigi neaoljo..
bet sodien pat redzeju vismaz 5 tadas jaunkudzes..
un ir VIENALGA cik karsts..ja tu velc tadas kurpes zekjem ir jabuut..
taapt svinigos pasakumos ..
izlaidumos,kazas..u.t.t

   nepiekrītu par laiviņkurpēm.

Neparastaa, tagad modē stils, ko sauc par bezstilu, -- katrs drīkst, kā grib, māk un saprot: sarežģīti kādus relatīvos likumus iemācīt tiem un tām, kas ar šo ideoloģiju skaļi prot aizstāvēties vai doties pretuzbrukumā. Lai, kā jau iepriekš ziņoju, no uzvalkiem, smokingiem, etc. veiksmīgi izvairos jau jau gadus padsmit, pats sev neatļauju izvēlēties šiem oficiālajiem, kādu noteiktu piedienības kodu prasošiem pasākumiem, spilgtas, idejā neiederīgas krāsas i apģērbā, i apavos -- ie"kamuflējos" iespējami mazmanāms.

roze3 vari nepiekrist      tas ir tapat ka nevajaga zekbikses vilkt ar sandalem..
vai veci savelk sandales un frote zekes         

Roze3! > :) Laikam šoreiz Tev piekritīšu. Vakar redzēju dāmu ap 60, vidēju turīgu skatā, laiviņās pēdas ar "pēdiņām" zeķu vietā ievilkusi, pēdiņas izstaipītas, ilgi valkātas, daudzreiz mazgātas, tonī puspelēkas, -- tad nu labāk būtu tiešām uz tīru basu kāju vilkt.

mariins   man vienlaga kas mode bet ir tak lietas kas ir ta ka passaprotamas..

<roze3> manuprāt, ja laiviņa ir slēgta var būt gan tā gan šitā, bet ja purns vaļējs, labāk zeķes nevilkt, juo reizēm īkšķa nags ātri zeķi pārrauj un tad ir...                   

pedinjas vispar vajadzetu aizliegt ar likumu            

ete
ja manas vecmamma zārku nenestu mazdēli un kapu neraktu tuvākie kaimiņi, tad viņas rēgs vēl tagad pa zemes virsu staigātu un visus palicējus baidītu. Un šis stāst nebūt nebūtu par naudas trūkumu, tas rīdziniekiem vienīgais problēmas risinājums, kā kāzās, tā bērēs vien maku atvērt         

... parasti ,kas izrok-tie arii aizrok,bet... kaartiigi viiri saprot,ka tas darbs nav no vieglajiem un par to neviens nemaksaa-iet paliigaa,nomaina... paliidz... vismaz taa ir muusu pusee...

Nu laiviņas ir taču dažādas. Vieglas, vasaras, ar puķēm vai caurumiņiem, uz augstāku papēdi, zemāku... visādas.   vasarā kājas iedegušas..
Un arī ja vakara pasākums vasaras vakarā... var būt greznākas kurpītes. Neredzu vajadzību zeķēm. Ja nu īpaši smalkos pasākumos.   vai arī, ja kājas jānoslēpj.

Neparastaa... . :) Pašsaprotamība visus vienādi neķer. Gan jau patte būsse pamanījse...    

Ja kas, arī sarunātie kaprači no firmām nāk uzvalkos vai vismaz kādās vienotās svinīgās formās... nu mazpilsētās tā notiek. Bet, ja nav firmas darboņu, tad mēdz būt tā kā saka Marīns... ;)

... piekriitu,kaprachiem no firmaam vajadzeetu atshkjirties no paareejiem beeriniekiem,taatad-darba apgjeerbs... sviniigs,vai netik sviniigs-atpaziishanai...

Senlaikus apbedītāji cilindrus valkāja...       

Spare1! > :) Cilindri arī skursteņslauķu darbģērba daļa bija... Kad Janis Rozentāls 19. gadsimta otrpusē lika mālderzeļļa ekzāmu, bija jāierodas frakā un ar cilindru, griesti jānobalsina bez piles uz ģērba, lai pārbaudījums būtu izturēts. Ja cilvēkam meistarība ar tādiem paņēmieniem mācīta, tad nav jābrīnās, ka Latviešu biedrības nama fasādē Rozentāla freskai nopietna restaurācija vēl arvien nav vajadzīga, -- kad padkrievu pēdējos gados biedrības namā vēl bija padvirsnieku nams, leitnanti, majori un praporščiki pa stalažām gan līda augšā iejavotos zelta lūžņus knibināt laukā, bet necik labs ķēriens šiem nesanāca -- i izknibināt grūti, i čekisti iztraucēja...    

   tas toreiz bija pašsaprotami...