viens mēnesis krīzes gadā momocīts vai vnk nodzīvots... sāciens jauns un ne tik garš.. nuu varbūt nemaz tik slikti nebūs, lai arī algu vēl par janvāri savos algas kontos neredzam.. nu varbūt nevajag tik pesimistiski, nikni, ļauni un kategoriski..
protams- dažreiz vajag izklādēties-kaut vai ar sienas skapi izlamāties...
vecāmāte teica- nebļauj, meit, uz cilvēku vai kustoni- izbļauj savu sāpi ūdensbļodā un izlej to samazgu bedrē- tur tam vieta... ne zālē, ne puķēm... tās novītīs..
... vienmēr esmu dzīvojusi ar domu, ka man, lai arī cik slikti ir dotajā brīdi, tomēr dots ir tik daudz...
un kaut kā viss nokārtojas...
varbūt Jums ir savas "receptes"kā neielaistikdienas negatīvismu un rutīnu sevī...