Rudi, mēs lasīt mākam, ar vienu reizi sapratām, ka biji uzticīgs, ka izaudzināju audžu meitu, bet pateicības nesaņēmi, ka gadu kā brīvs. (Tiesa viss tikai no taviem vārdiem, otras puses domas un viedokļa nav) Bet gada laikā secināt, ka neviena negrib mainīt un mainīties, ka attiecības no attāluma (Latvijas mērogā, protams) nav iespējamas utt., nav nopietni. Tāda sajūta, ka tu uzvedies kā sīkais saldumu bodē: paņem vienu končiņu, otru, tad pagrāb pilnu sauju, tad visas nomet un ķer cepumiņu, tad sadomā, ka vajag vafeļu tortīti, tad atkal kādu batoniņu tortītes vietā uzdomā, tad visu kopā iemet iepirkumu grozā, bet kad uzzini, ka visu tev nepirks, tad secini, ka bodē nekā ēdama un garšīga nav, kaut neesi pat lāgā pagaršojis neko. Es runāju alegorijās, bet ceru, ka domu saprati.
0
0