Bet ja nopietnāk, cilvēki jau nedzīvo visu mūžu vienvienīgās pjankās un kompānijās. Un arī nedrāžas nemitīgi un kruglosutočno. Taču vēlme pēc tuvības gan rodas neatkarīgi no pulksteņa un neatkarīgi no tā, kad tāda vai citāda nonne savu atļauju tam būs devusi Vēlme rodas un tas ir tikai normāli, Un normāli cilvēki savai vēlmei atrod arī abpusēji pieņemamu, ērtu un patīkamu risinājumu.

Šinī lietā man arī gribas piekrist, ka tās savas keksu ēšanas kaislības jau nu nevar būt tik pārmērīgi lielas, ... lai rikšiem mestos divatā kādu stūri meklēt, no ciemiņiem un bērniem slēpdamies, lai pēcāk muļķīgā paskatā, sasārtušiem vaigiem, izspūruši un drēbītēm nesakārtotām, no jauna pievienotos kompānijai. Ir gan redzēti šādi gadījumi, kuri patiesībā likuši tikai viegli pasmīnēt par gribulīšiem, situācijas neērtas.

Dyna, tas laikam būs ar tādiem epizodiskajiem vai vienreizējās lietošanas mīlniekiem, kuriem nekur citur un nekad citad nav ne laika, ne naudas, ne iespējas... Vakara tosts... mīļās meitenes, nepinieties ar tādiem... un neejiet tādās kompānijās... un ja ejiet kompānijās, centieties būt aizņemtas pašas ar savām nodarbēm, lai aiz garlaicības nav jāpētī ar ko nodarbojas citi

no 10 punktiem 10, 5... ..sekša pinkodi:))
es kaut ko nesaprotu... kur paliek smaids, acu skatiens... ar vienu vārdu sakot - unisons? Bet var jau būt, ka es ir dumjš... un es esmu pie tā pieradis

versij..vai ta stāsts kopumā bij par kompaškām., kā tur darīties vai nedarīties... vai tomēr par ko citu?

..staburag..tu tūliņ dabūs unisonu:)))

ja pārītim pirmā reize briest, tie ieies tādā transā, ka apkārtējie vispā būs põ, a ja veckniebēji sadomā zaru pakustināt, tad pietiks ar klusu :ejam, i aces piemiedzienu un viss būs skaidrs

..aiiiii... bēda... maite... spečuks:)))

Tu jau mums tusiņu vilks

bēd... davai bez kompromate:))

... ka tik nesanāk kā tai anekdotē - kad brālītis māsiņai saka, lai tagad mammu ar tēti netraucē, jo viņi nodarbojas ar dārzkopību !!!:)))

Vispā tēma piederas tiem kuriem vēl nav divdesmit
vai ne Gārš

redzēt var ari nepētot... un baigi neiedziļinoties..

Atcerējos anekdoti. Vecāki sadomājuši mīlēties, lūdz dēlēnam:, Pēterīt, izej uz balkona uz minūtēm desmit un pastāsti, ko labu sētā redzi!,
Pēterītis paklausa un uz balkona stāvēdams stāsta:, Jānītis un Uldis spēlējas smilškastē, Kaspara tētis atkal pilnā, zem sola žagojas, Anniņa no balkona pēta pagalmu... viņas paps un mams arī laikam seksojas!,

..cilvēki, kas ar putām uz lūpām piemin un akcentē tos padomju laikus... paši tā ka biku ar fāzīti:))... visos laikos -vai nu ir-vai nav cilvēks, ar sapratni un čuju... a, sistēmai tur nav nekāda sakara-prezum-staļina kundz:))

bēd, nu mēs ar jaunuļus var pamētāt:))..nu, tak:)

varam varam/kā jau ierasti, itin ņipri, ar spieķīti pabakstu Gāršu/

pieskrūvēs man plauktiņu?

plauktiņš aizveries?