... lai runaa vien,ka cita nav ko dariit... mani tas toch neuztrauca ne agraak,ne tagad... esmu tam izgaajusi cauri,kam savas galvas nav uz pleciem,lai klausaas un dziivo ar tenku vaaceleem...
.pat nesen... es jau atraitne biju... vēl nebija miera... tad viena no vecenēm gribēja man to visu pavēstīt... caur puķēm... kad es uzzināju,par ko tā sāpe sievām bijusi,es bez spēka no smiekliem.
..izrādās,mani atved vīra brālis no laukiem,bet mainās mašinas-darba,sava..a šīs -skat,kā viņa tos večus maina... bet tā labdare saka-es jau viņām saku-viņa tak brīva sieviete,var darīt ,ko grib