Piekrītu, katram savs. Man pat teātri nepatīk vienai skatīties, man gribas, lai blakus ir otrs, kurš redz to pašu, lai par to pēc tam var parunāt, apmainīties domām..

... jā.
Bet atrast otru, kurš ir uz tava viļņa, ar kuru kopā būs viegli... ar kuru būs par ko runāt... kurš tiešām būs tavs... kur nevajadzēs neko tēlot, izlikties labākai, stiprākai utt... atrast tādu..tas nebūt nav vienkārši.

Manuprāt- viss atkarīgs no indivīda, - ir ļoti sabiedriski cilvēki, kas ne soli nevar paspert bez cilvēku bara apkārt; kas labi jūtas kopmītnēs, nemitīgā radu un paziņu  ielenkumā, un tā tālāk. Tādi parasti ir daudz ko piedodoši, iecietīgi; tādiem maz krīt uz nerviem citu paradumi un indeves. Tādiem arī nav lielu problēmu uzsākt jaunu kopdzīvi arī pāri pusmūžam. Apskaužami!
Ir tādi kā es, kam vajadzīga tik milzīga vienatnes deva, ka, tuvāk pielaižot, ilgtermiņā jebkurš sāks kaitināt, un tādiem arī jaunas attiecības un kopdzīvi saveidot būs ļoti grūti. Tiešām nesaprotu- par ko gan te diskutēt?

Nevajag sakrāmēt izdomātas latiņas, bet ieklausīties cilvēkos. Reizēm var būt negaidīti pavērsieni.

Nedomāju, ka būs itin labi, ja ar otru būs viegli viegli. Tad drīzāk ar sevi nāktos dzīvot, bet otrs vienmēr būs atšķirīgs no mums pašiem.

pat isti nezinu ... esmu meginajis saieties bet nepaiet ne ilgi ka sak viss apnikt jutos ierobezots, ar to ta kopdzive beidzas... varbut ka kadreiz atradisu, bet isti ari nemekleju neko ..

domāju, ja cilvēki 40+, kuri ilglaicīgi nav bijuši kopdzīvē, tomēr "riskē" un at(sāk) to, tad:1)mīlestība ir "norāvusi jumtu" un personiskās ambīcijas ir otrā plānā, 2)ilglaicīgs draugs, kuru no beidzot "padara"par dzīvesbiedru 3)a ko es pie vecuma viens pats?

Jumtu var noraut jaunībā. Protams, ka arī 40+ reizēm tā gadās, bet visbiežāk tikai gaida un gaida, kad kāds noraus to jumtu.

Nav ko spriedelēt gari-jāizmēģina tad jau zinās. Vajadzīga tikai savstarpēja cieņa un otra cilvēka pieņemšana ar visiem +/- 

labs jautájums!un ja galígi godígi, tad es tá ká tagad dzivoju, ar délu viena, jútos labi.Bet kad bija kopdzive ar cilvéku kuru míléju ar bija labi:)tagad nav labák, vienkársi savádák.bez jútám domaju, ka kopdzive ir diezgan grúta padarisana jo katram mums savi untumi un mánijas... ja ir mílestiba tad kopdzive ir super lieta:)

Kā tad ... kopdzīve... ?!!

sievieti, kas grauž smadzenes!un ja vēl tupa!paldies!un vēl tādu kā oderixa, ta toč ar sūdainu koku!

A ko tu vispār par mani zini?? iebāz mēli zini kur ...

Tas labi, bet jo retāk viņa ir blakus, jo labāk...

Tēmas pieteikumā ir vārdi - mana sieva. Domāju, ka staburags pastāstīs par savu sievu.

Kamēr nepamēģināsi - nemaz nezināsi ... Tā kā atliek vien pamēģināt un ir tikai dabiski, ja ilgāku laiku ir bijis jāiztiek vienam, tad piezogas mulsums un nedrošība.
Ja godīgi, tad es arī esmu uzdevusi sev šo jautājumu. Pagaidām neviens kandidāts nešķiet īsti piemērots mēģināšanai. :)

Varbūt jasāk ar sevis audzināšanu nesļūkāt apkārt ar visām pēc kārtas, un koncentrēties uz vienu cilvēku (ja vispar tads ir) un nevajag pieķēdēt sevi un to otru kaut vai tikties kad ļoti gribas satikties, palīdzēt viens otram, uzturet kontaktus, pavadīt jaukas brīvdienas... un tad jau tikai kaut kāda kopā mešanās, tas var notikt pēc entajiem gadiem.

dívaini, var jau gadíties, ka es kļúdos, bet man radās tāda interesanta doma, kas man neliek mieru un domāju būtu izpētes vērta... un tieši, ka vienatne ietekmē pārtikas kultūtu, ko jūs lietojat pārtikā... vērojot pie kasēm piekrautos grozus es pamaniju, ka  pamatā visi jau pērk tikai jau gatavu produkciju, neka nav tāds ko vajadzētu vēl mājās pagatavot... Man liekas, ka tas var spēcīgi izmainīt idivīdu... mājas ēšanas kultūra vispar var iznīgt, jaunā paaudze virtuves darbus vispār var aizmirst... un jūs smiesaties, bet es vēl domāju, ka tas varētu saskanēt ar kādu lielo korpurāciju intereēm...
intresanti kadas domas jums nak šajā sakarā prātā...

Nu nebrāķē jauno paaudzi. Mani znoti pa smuko gatavo ēdienu.

asaka... es nekādā gadijumā nebrāķēju jauno paaudzi... es brāķēju Tevi  (humors), bet tava jaunā paaudze nav visa pasaule un viņi ir tikai statistikās satav daļās... ja tevi intreē šīs apekts, tad varī pavērot, kas notiek Statoilā rīta un vakara stundās... rodās tads iespaids, ka degviela ir tikai otrķirīga prece...
 un es jau izvirzu tikai domu... varbūt es kļūdos, bet runājot ar Maximas pārstāvjiem, kam ir sava iekšējā statistika, apstiprināja manas domas...