bieži jau arī finansiālā nevienlīdzība, un tad jau pārējais, esmu to izgājis, diemžēl jau otro reizi, ko darīt ja sieviete pelna kādas 3 reizes vairāk??

Ko darīt? V.I.Ļeņins.

Izdomāt- kāpēc.

vienaldzība

Agri apprecējāmies.
Un ilgi bijām kopā. Nebija vairs tik forši.

Šķiršanās ir normāls process, bez kur nav iespējama mūsu dzīvē un šķirties ne jau vienmēr nozīmē atstāt vai pamest sievieti vai otrādi. Un kā gan var izšķirties dēļ naudas vai vienaldzības!? Bet izšķirties au var arī cilvēki, kas mīl viens otru.

Viedoklis- nav ne īsti vainīgo, ne cietēju, ir divi pārāk dažādi domājoši cilvēki, kuri nav kopsaucēju.. Kādēļ šķīros-tieši tādēļ, ka bijām ar vīru pārāk dažādi, tas, kas svarīgs viņam- man likās galigi nesvarīgs, un, protams, arī- otrādi. Padsmit gadi ir pietiekoss laiks, lai to visu apjēgtu un izprastu, ka labāk ir škirties, nevis turpināt nekomfortablas attiecības.

Cilvēkam jādzīvo saskaņā ar sevi, jādzīvo tā, lai justos labi. Un ja tā nav, tad laikam nevajag mocīt sevi un līdzcilvēkus..

vienk mīlestības vairs nav...

Nu kā tad vispār var saieties kopā, ja ir dažādi domājoši un bez mīlestības!?

par ko tad runātu, rakstitu dzejoļus un romānus uzņemtu filmas... ja nebūtu mīlas moku un sāpīgu škiršanos ..
viss būtu salkani un pliekani..:D

Saieties kopā var arī ļoti dažādi cilvēki- jo iesākumā ir ļoti interesanti- kopā ar otru cilvēku tiek iepazīta vel nepazistama dzīves, pasaules daļa. Kamēr nav īsti iepazīts- nevar arī pateikt pavisam droši- ir tas pieņemami, nav tas pieņemami.. Mīlestība, kaisle, kaut kādi punkti- kopīgie - ir, bet tie nespēj kompensēt to dažādību.

reizēm lielu lomu spēlē laiks...

"mūs taču garigi jau sen nekas nesaista ne futbols, ne rokasbumba"...

Katra reize ir drusku savādāka kāpēc izškiras.
Svarīgāk - kāpēc paliek kopā.
Fiziski tak kļūstam vārgāki, vizuāli - nesmukāki. Negaidītību un jaunu brīnumu vairs nav - viss zināms.
Paradumi - tikai ciešami ne baudāmi...
Bet nešķiras vis!!??

Reizēm kāds kādu pazemo..
reizēm kāds ar otru nerēķinās... viens pieņem lēmumus, kuri būtu jāpieņem abiem..
reizēm gulta ir viena, bet pasaule katram sava..utt.

kāpēc paliek kopā, neskatoties uz pazemojumiem, nerēķināšanos ar otru utt.varētu būt arī kādreiz dots solījums mirstošam cilvēkam ...

Šovakar izlasīju ziņu-miris cilvēks ar kuru sieviete nodzīvojusi kopā vairāk par 40 gadiem.Šī sieviete saviem bērniem piesaka, lai viņu neglabā blakus vīram, jo pietiekoši ir to cietusi visus šos gadus.Kādam jābūt riebumam un nepatikai, ka pat pēc nāves nevēlas gulēt vienā kapsētā.

... Tiklīdz sapratu, ka vīram(pirmajam) sāk garšot alkohols... mēneša laikā izšķīros!

Un ne mirkli to nenožēloju!

pec naaves ir vienalga -kur guleet, dziives laikaa nav vienalga -ar ko..

Dziivonost, -- dažiem/dažām, redz, otrādi gadās, -- dzives laikā blakām un apaksgulētāji dažādi pieņemami, bet pēc nāves -- gan vairs ne.