Zinu, naaks Piektdienis, un mani atkal izlabos.Jau pati atradu kljuudu savaa tekstaa.
Es liidz pat vidusskolas beigaam ljoti gribeeju kljuut par krievu valodas skolotaaju. Patiik man shii valoda.

... labošu tik tādā ziņā, ka neba par atkārtošanos stāsts. Pasvītroju profesiju kā neprecīzu apzīmējumu ēnošanas pasākumam, nojaušot, cik aktīvi jaunieši vēlējās ēnot publiskus ļaužus, bet ne sētniekus.

Tieshi taads tas pasaakums arii ir- lai vieglaak noteikt, par ko veelies kljuut naakotnee.Un neba visi beerni taa "eenojaas " tiem publiskajiem shviitiem.

es gribeeju buut par maaminju, jo tad nebija jacelj komunisms un jaauzvar piecgades, taa es kautkaa nomuhljiijos liidz brivvalstij, tad vareeja dariit, kas patiik, taa arii daru

Man kaut kā jūs abas jūkat kopā un nevaru atšķirt... kura Puro, kura Desperados... laikam bērnībā gribējāt būt dvīnes.

versija - man iisaaks niks

Da tie ēnas vieni priekšnieķeļi vien bija pieteikušies. Pat nezinu, ja būtu pieteicies uz "ēnu", ko tā ēna darītu? Lūrētu manā kompī, klausītos telefonsarunas? Garlaicīguma kalngals. Protams, varētu speciāli ekskursijā izvadāt, bet šitādā aukstumā pašam slinkums bāzt degunu ārā.

es censhos cik varu eenas neradiit -no maajas aatri aarra, aatri iekshaa mashiinaa, no mashiinas aatri iekshaa darbaa, iesleedzu dienas gaismas - un eenu nav!un salu arii apeju.

A kas mašīnu uzsilda? Nu, lai var stūre’t bez cimdiem, un pakaļa, uj, atvainojos, dibuā, nesaltu?

viuk- pati pljavinjas noplaavu un pati sametu kaudziitee miiljaa mana mashiiniite - nekad nepievilj

Šitais "Div` pļaviņas es nopļāvu" vietā...

http://www.youtube.com/watch?v=53kfj6...ure=relate d

vinjiem noteikti ir eenas.vai vinji pashi ir -eenas.

chikitaa: "muuseejie shinii izveeleejaas buut par eenaam saviem vecaakiem.:) "


Apsveicama ideja!

Vai nu ideja vai citur nebija iespējas tikt par ēnu. Manējā ar bija ēna mums darbā. Tik pierakstījusies bija pie citām profesijām, tur netika. Es neteiktu, ka tas gluži saistījās ar to, ko pati viņa gribētu dzīvē darīt, bet viņasprāt, interesantas profesijas.
Nav nemaz tik daudz, kuri piekrīt sev ēnas paņemt un tad beigās sanāk ap simts skolniekiem uz vienu vietu.

Nekad neesmu sapņojis būt par mentu, pažarnieku vai kosmonautu, vienmēr daru to darbu kurš patīk..:))
Bet par tām ēnām nemaz nav tik vienkārši nemaz visi nevarēja tikt tur kur vēlējās jo pie prezidenta pieteicās vairāk par simts ēnām bet tika tikai seši un tā tas bija arī citās vietās tikai izredzētie varēja būt par ēnām..:)

Tu esi tik vecs Maigoni, ka vairs neatceries par ko sapņoji būt kad biji pavisma mazs

"muuseejie shinii izveeleejaas buut par eenaam saviem vecaakiem.:)
Dzirdēju par jauniešiem, kuri ēnojuši vecmāmiņu grāmatvedi un vectētiņu Rīgas Siltumā (tas (jaunietis) esot sajūsmā).
tas viss jau ir jauki - ēnot vecākus, vecvecākus, tikai jājautā > līdz šim nav bijusi vēlēšanās un iespēja uzzināt, kas notiek, ko dara vecāki un vecvecāki?
Protams, labi, ka vismaz tagad, ēnu dienā...

senčus takš var paēnot ikdienā, ja vien viņi nestrādā slepenajā kara zavodā!

Un neba visi beerni taa "eenojaas " tiem publiskajiem shviitiem.
Nesaku, ka visi.
Tomēr atrodiet kaut vienu, kurš ēnojis manējos, resp. - sētniekus.
Problēma droši vien dziļāk (un tā vairāk redzama ne ēnu dienā, bet humanitāro profesiju izvēlē augstskolās utt.) > sistēmā, sabiedrības štampainajā domāšanā (mācies bērniņ, citādi būsi "melnais"!).
Varētu padomāt, ka ne katra profesija cienījama, ne katrs darbiņš padarāms.

nu, visas nianses sētnieka darbā, saprotams, nezinātājam nav skaidras, bet priekšstats tomēr sakarīgāks, nekā par Salasbiļas reaktōrā strādājošo grādīgo zinātnieku. ja dotu lielu diezgan nelielas studijas ierīkošanai dienesta vōni, mani no sētniekošanas atturētu tikai tas, ka aste zem bluķa - aizbraukt takš grūti kaut kur kaut uz pāra dienām.