bet bērns izsenis ir bijis ierocis sievietes rokās cīņai pret neuzticīgo bikšaini, tāpēc jau nav brīnums, ka tēvi bieži bērnu uztver kā ieroci (bet cik zināms, tad tas pats par sevi nešauj, mēlīti nospiež cilvēks, kam tas uzticēts)
Daža te šausminās, ka runā no savas pieredzes, emocijām, bet man tas liekas pašsaprotami, tāpēc...
... reiz kādā dienā arī man nācās uzzināt par dēlu, kuram jau 18 gadu, protams emocijās padalījos ar savu (vismaz es tā domāju

) bērnu māmiņu... vau, kas par reakciju

Ziņotājai gan paziņoju, ka man bērni tādā vecumā pēkšņi nedzimst, ka mani tās galīgi neinteresē

Bet protams, ka pēc laika par to parunāju arī ar saviem tā laika kolēģiem... Un kas par pārsteigumu, kad dzirdu, ka ko tādu viņa ir stāstījusi visiem maniem paziņām bikšaiņiem, ka bērns ir no viņiem. Un vēl lielāks pārsteigums, kad uzzināju, ka viens no viņiem četrus gadus it kā maksājis alimentus skaidrā naudā

i kur večiem prāts